Vai zināt, kāpēc ik gadu prestižākā tenisa turnīra Vimbldonā apmeklētāji tērē tik daudz naudas par biļetēm? Vai domājāt, ka tie ir spriedzes pilnie mači? NĒ! Galvenais Vimbldonas akcents, kas neaizstājams šo turnīru atribūts, jau izsenis ir zemenes ar putukrējumu. Tas ir īpašs ēdiens un tiek pasniegts visiem skatītājiem.
Šo saldo ogu pamatoti uzskata par garšīgāko, smaržīgāko un populārāko. Zemenes ar putukrējumu ir lielisks ēdiens romantiskām vakariņām ar šampanieti, tas ir slavens kā nepārspējams afrodiziaks, un vitamīnu un noderīgo elementu bagātības ziņā ir salīdzināms tikai ar atzītiem līderiem – āboliem un citrusaugļiem.
100 grami zemeņu jeb, kā to mēdz dēvēt, dārza zemeņu satur tikai 36,9 kalorijas, tāpēc šo desertu varēsi baudīt pat ievērojot visstingrākās diētas. Turklāt šī oga satur lielu daudzumu C vitamīna, tāpēc uzlabo imunitāti. Zemenēs ir arī cinks, kas paaugstina testosterona līmeni asinīs (ceru, ka nav jāskaidro, par kādiem procesiem cilvēka organismā atbild šis svarīgais hormons).
Speciālisti stāsta, ka zemenes pazemina cukura līmeni asinīs, tāpēc tās ir ļoti noderīgas diabēta slimniekiem, cīnās ar mikrobiem un vīrusiem, un maska no šīs smaržīgās ogas padarīs ādu maigu un gludu.
Pēc šādas “slavinošas odas” atliek tikai runāt par to, kā savā dārzā izaudzēt sulīgu, sarkanu ogu. Šim procesam ir jāpieiet atbildīgi, jo zemenes ir ļoti kaprīzas un prasīgas. Taču šajā gadījumā visas pūles atmaksāsies ar procentiem, jo prieks par šādu pašu rokām audzētu gardumu ir vienkārši nesalīdzināms.
Izvēlamies un sagatavojam vietu zemenēm
Pirms sākat stādīt zemenes, rūpīgi jāizpēta savs zemes gabals un jāizvēlas vislabākā vieta šai kaprīzajai ogai. Labākā vieta dārza zemeņu stādīšanai ir dobes, kas atrodas dienvidu un dienvidrietumu nogāzēs ar aptuveni 1–3 grādu slīpumu. Vienkārši sakot, vietai jābūt gandrīz līdzenai, ar ļoti nelielu slīpumu un labi apgaismotai – zemenes, lai arī tās tiek uzskatītas par ēnām izturīgām ogām, mīl un nogatavojas ātrāk saulē un vislabāk tās karstajos staros.
Ideāli, ja dobes ar zemenēm ir aizsargātas no aukstiem ziemeļu vējiem, un gruntsūdens līmenis nedrīkst būt mazāks par 60–80 centimetriem.
Lasi arī: Visgardākais un aromātiskākais zemeņu ievārījums ar veselām zemenēm
Liela nozīme ir arī augsnes veidam – dārza zemenēm piemērotas vietas ar neitrālu augsni, ar optimālu pH līmeni 5,5. Šim indikatoram jābūt vismaz 5 un nedrīkst pārsniegt 6,5 pH. Protams, augsnes skābuma līmeņa noteikšana jūsu reģionā bez īpašas ierīces nedarbosies. Lakmusa indikators rādīs tikai krāsu toņus, nevis precīzus skaitļus. Ja iespējams, ir vērts īrēt vai iegādāties pH testeri, kas ir digitālais displejs ar garu zondi. Jums ir jānolaiž zonde samērcētajā augsnē, kas ņemta no dažādām dārza daļām.
Vislabākās ražas tiek iegūtas melnzemju podzolētās augsnēs, kā arī tumši pelēkās meža augsnēs, pēc sastāva gaišas un pelēkas.
Ir gandrīz neiespējami izaudzēt lielisku sarkano ogu ražu bez iepriekšējas vietas sagatavošanas un mēslošanas. Tāpēc pirms zemeņu stādīšanas noteikti pievienojiet kūdru – vismaz piecus kilogramus uz kvadrātmetru. Turklāt pat pirms stādu stādīšanas ir jāievieto slāpekļa mēslojums – apmēram 40-50 grami uz “kvadrātu”, un tad zemeņu augšanas sezonā tikpat daudz minerālmēslu.
Pirms stādīšanas eksperti arī iesaka uz kvadrātmetru izlietot 50 gramus superfosfātu, 100 gramus magnija mēslojuma un 50 gramus potaša mēslošanas līdzekļu. Lai samazinātu mēslošanas līdzekļu iegādes izmaksas, tos var uzklāt ar lentēm – tieši uz dobēm vai lokāli, stādīšanas laikā bedrē. Audzēšanas procesā zemenes var barot arī ar organisko mēslojumu, piemēram, putnu mēsliem.
Labākais zemeņu priekštecis ir kartupelis, un oga būs jāpārstāda ik pēc četriem līdz pieciem gadiem, jo ilgāk vienā dobē labu ražu nevarēs dabūt – augsne ir noplicināta un augs jāmaina tās “dzīvesvieta”. Atkārtoti dārza zemenes var stādīt sākotnējā vietā tikai pēc trim gadiem.
Lasi arī: Bez žēlastības nogriežu zemeņu “vīrišķos” dzinumus, atstājot ”sievišķos” lielām ogām
Izvēlamies stādus
Pieredzējuši “zemeņu audzētāji” iesaka sadalīt zemes gabalu dārza zemeņu stādīšanai trīs aptuveni līdzīgos gabalos un stādīt vairākas ogu šķirnes vienlaikus: agrās, vidējās un vēlās. Šī pieeja ļaus novākt ražu visu silto sezonu – kad dažas ogas jau būs atkāpušās, citas sāks nogatavoties.
Protams, jūs varat iegādāties sev tīkamās šķirnes dārza zemeņu sēklas, lai pēc tam varētu audzēt stādus mājās. Bet stādīšanai gatavas ūsas, tas ir, zemeņu dzinumus, vislabāk ir iegādāties, piemēram, specializētā gadatirgū vai vietējā tirgū.
Speciālisti par saldāko sauc vidēja nogatavināšanas šķirni – Marmolada (Marmelāde). Šīs itāļu selekcionētās dārza zemenes raksturo to lielais izmērs un pārsteidzoši saldais mīkstums. To pamatoti sauc par “zemeņu karalieni”.
Starp vēlīnām šķirnēm eksperti izceļ “Pandora”, kuras tumšās ogas izceļas ar cietu mīkstumu un lieliski panes transportēšanu. Un populārākā agro zemeņu šķirne ASV ir “Honey”, kas iesakņojusies arī pie mums, izpelnoties dārzkopju cieņu ar augsto ražu, spēju labi panest salu, kā arī ogu aromātu un garšu. Starp citu, tieši “Honey” tiek saukts par ideālo zemeņu šķirni ievārījumam.
Starp citām populārām dārza zemeņu šķirnēm ir “Eliane” ar ļoti agru nogatavošanās periodu, “Camarosa”, no kuras viena krūma var novākt pārsteidzoši lielu izcili sarkanu blīvu ogu ražu, “Cavendish” ir skotu šķirne, kas ir ļoti izturīga pret vēlo puvi. “Redgontlit”, kas ir ārkārtīgi plaši izplatīta Krimā un visā Ukrainā, un “Festival” ar tumši sarkanām koniskām ogām.
Kuru šķirni izvēlēties, ir atkarīgs no jums, kā minēts iepriekš, labāk izvēlēties uzreiz vairākus zemeņu veidus, lai nodrošinātu ražu visas vasaras garumā un salīdzinātu viena vai otra veida īpašības.
Lasi arī: Zemeņu ievārījums kā marmelāde: 5 oriģinālas receptes
Sāksim stādīšanu
Tātad jau ir izvēlēts zemes gabals dobēm ar zemenēm, un stādi atvesti no tirgus – laiks ņemt dārza rīkus un doties uz dārzu. Stādiet zemenes agrā pavasarī vai agrā rudenī. Abām metodēm ir savas priekšrocības un trūkumi.
Tātad, ja zemenes stādīsiet pavasarī, tad pirmajā gadā ražu noteikti neiegūsit, turklāt labāk nogriezt visus uzradušos ziedus, lai augs nenogurtu un veiksmīgi pārziemotu. Taču šajā gadījumā zemenēm noteikti būs laiks ērti iejusties dārzā pirms aukstā laika iestāšanās un nākamgad dos labu ražu.
Stādot zemenes agrā rudenī, ļoti svarīgi ir nenokavēties ar termiņiem, jo agrās salnas var iznīcināt augu, kas vēl nav iesakņojies. Jūs varat sākt stādīt zemenes jau augusta beigās un pabeigt ne vēlāk kā septembra otrajā dekādē. Tomēr šie datumi ir atkarīgi arī no reģiona, dienvidu reģionos zemenes var stādīt septembra beigās.
Pirms stādīšanas stādus var sagatavot, trīs līdz četras dienas turot vēsā vietā. Zemenes stāda mitrā, bet ne slapjā augsnē. Attālumam starp zemeņu rindām jābūt vismaz 50 un vēlams 80 centimetriem, bet starp krūmiem – no 15 līdz 25 centimetriem. Arī dobes jāplāno, ņemot vērā šķirni – ir zemeņu krūmi vairāk vai mazāk izpletušies un lieli, kas arī jāņem vērā stādot.
Dobe dārza zemenēm vispirms jāierok dziļi (uz pilnas lāpstas bajonetes), jānovāc visas nezāles un saknes, jāuzrok un ar grābekli jāizlīdzina augsne, atbrīvojoties no lieliem zemes gabaliem. Turklāt katram stādam tiek izrakts atsevišķs caurums, kura dziļums ir aptuveni 15 centimetri. Galvenais zemeņu stādīšanas nosacījums ir – stāda saknes kakliņam jāatrodas tuvu zemes virsmai, ja stādīsit augu pārāk dziļi, “sirds” vienkārši sapūst, bet stādīšana pārāk augsta un sakņu atsegšana arī ir kaitīga.
Stāda saknēm jāatrodas vertikāli, bedri labāk iepriekš samitrināt un, ja dobes rakšanas laikā nelietojāt organisko mēslojumu, ieberiet bedrē minerālās piedevas.
Pēc iestādīšanas katrs stāds rūpīgi jāaplaista – katram stādam pietiks ar apmēram litru ūdens. Lai augsne pārāk ātri neizžūtu, ir vērts mulčēt dobes ar sausu augsni vai trūdvielu. Vienādas dārza zemeņu rindas ir lielisks dārznieka darba rezultāts un labas nākotnes ražas garants. Lai rindas būtu ideāli līdzenas, to var veikt pa virvi, kas izstiepta pār tapām.
Lasi arī: Nereāli garšīga kūka ar zemenēm 30 minūtēs – bez cepšanas!
Rūpēšanās par zemenēm pēc stādīšanas
Dārza zemeņu stādu stādīšana ir darbietilpīgākā darba daļa, tomēr šai ogai ir jāpievērš uzmanība augšanas, ziedēšanas un nogatavošanās periodā. Zemenes regulāri jālaista, lai ogas izaugtu pietiekami lielas un sulīgas. Ziedēšanas laikā laistīt rūpīgi, zem saknes, lai ar ūdens strūklu nenotriektu olnīcu. Labāk ir izmantot siltu, nostādinātu ūdeni, pilienu apūdeņošanas sistēma šajā gadījumā būs ideāls risinājums. Ogu liešanas periodā laistīšanas laiks un intensitāte jāpalielina un, kad ogas jau sāk sārtināt, jāsamazina, lai zemenes izrādītos saldas un ne pārāk ūdeņainas.
Turklāt starp zemeņu krūmiem ātri parādās nezāles, tāpēc arī teritorija būs regulāri jāravē.
Ja vēlaties palielināt produktivitāti, tad augošās ūsas ir jāapgriež. Speciālisti uzskata, ka zemeņu pavairošanai ir piemērotas tikai pirmās divas mātesauga izdalītās “antenas”, un pārējās ir piemērotas tikai sūtīšanai uz komposta kaudzi nevis pirmajā, bet otrajā augšanas sezonas gadā. Tāpēc paturiet prātā šo faktu, ja vēlaties stādīt zemenes, audzējot savus stādus. Parasti pārstādīšanai gatavas ūsas dobēs ar dārza zemenēm parādās jūlija vidū.
Starp citu, daudzi dārznieki, īpaši tie, kas audzē zemenes pārdošanai, stāda stādus uz dobēm, kas pārklātas ar melnu plastmasas plēvi. Uz tā tiek atzīmētas bedrīšu vietas, plēve tiek sagriezta šķērsām, malas saliektas uz iekšu un izveidotajā bedrē tiek stādīts augs. Šī metode vienlaikus atrisina trīs problēmas: nezāles tik ļoti nelīdīs cauri plēvei, kas pasargās no garlaicīgās ravēšanas, arī zemeņu stīgas neiesakņosies – raža būs lielāka, un pašas ogas nespēs nogrimt zemē, tās vienmēr būs tīras un necietīs no kaitēkļiem.
Zemenes, tāpat kā visi citi augi, var ciest no slimībām un parazītiem. Visbiežāk sastopamās problēmas ir zemes ērces, pelēks pelējums, miltrasa un gliemeži, kas viegli apēdīs jūsu ražu, ja ogas nogrimst gandrīz zemē.
Ar gliemežiem var cīnīties, mulčējot augsni starp rindām ar salmiem – tas neļaus kaitēkļiem brīvi pārvietoties. Sēne, kas ieguvusi “runājošo” nosaukumu pelēkā puve, ietekmē ogas, tāpēc zemenes vēl pirms ziedēšanas jāapstrādā ar vara sulfātu (viena ēdamkarote vitriola uz 10 litriem šķīduma). Lai novērstu miltrasu, dobes jāapsmidzina ar koloidālā sēra šķīdumu (divas ēdamkarotes uz 10 litriem ūdens). Pret zemeņu ērci, kas iznīcina auga lapas, palīdzēs apsmidzināšana ar karbofosu.
Interesanti, ka ķiploki, kas iestādīti starp dobēm ar zemenēm, palīdz cīnīties ar kaitēkļiem un slimībām, tāpēc nevajadzētu atstāt novārtā tik noderīgu apkārtni.
Un visbeidzot, jūnija beigās, sākas ražas novākšana. Neizdosies šo smalko procesu uzticēt dārza tehnikai, tāpēc nāksies personīgi “paklanīties” katram krūmam, lasot gatavās sarkanās ogas. Tas būs jādara gandrīz katru dienu, lai nepalaistu garām nevienu ogu – karstajā vasarā tās nogatavojas ātri, un ir daudz cilvēku, kas vēlas baudīt zemeņu ražu. Gan putni, gan kukaiņi var mēģināt iekost ogas. No spalvainajiem laupītājiem var pasargāties, pārvelkot tīklu pāri dārzam, un pret kukaiņiem palīdzēs tikai plēve uz zemes vai savlaicīga ražas novākšana.
Bieži vien visu zemeņu ražu mājsaimniecības ēd svaigā veidā un tās vienkārši “neizdzīvo” līdz ziemai. Bet ogu aromātu un garšu var saglabāt, gatavojot ievārījumu, vai sasaldējot tīras, veselas ogas.
Neskatoties uz to, ka zemeņu stādīšanas, kopšanas un ražas novākšanas process prasa ievērojamas pūles, šī oga ir sastopama gandrīz katrā vasarnīcā un parasti dod lielisku ražu. Jā, ar diezgan kaprīzu dārza zemeni nāksies uzcināt, taču atceries, ka nevajag katru gadu stādīt, viss process atkārtosies ne ātrāk kā pēc trim četriem gadiem, un viss darbs noteikti atmaksāsies ar prieku par tik garšīgu un veselīgu cienastu.