Nevienam nav noslēpums, ka plastmasas maisiņi piesārņo apkārtējo vidi un dabā sadalās simtiem gadu. Un runas par to, ka mums visiem ir jāpāriet apzinātās domāšanas pusē, skan no no visiem stūriem. Taču cilvēki vēl aizvien iznāk no veikaliem ar daudzkrāsainiem plastmasas ‘’palīgiem’’ rokās, kuri jau nākamajā dienā nonāk atkritumu tvertnē. Vai tiešām kļūt ‘’ekoloģiskiem’’ patiešām ir tik sarežģīti, un kas spēs aizstāt maisiņus? Mēģināsim to noskaidrot!
Attīstītajās Eiropas valstīs jau sen vairs nav problēmu nedz ar maisiņiem, nedz ar citiem plastmasas atkritumiem. Toties postpadomijas valstīs situācija ir nedaudz citādāka. Ja ārvalstīs cilvēkiem ir pierasta lieta šķirot otrreizējās izejvielas un apzināti tās lietot, tad mēs šajā virzienā vēl esam iesācēji.
Jau kādu laiku tiek runāts par plastmasas iepirkumu maisiņu aizliegumu, un tāpēc cilvēki ir neizpratnē, ar ko tad tos aizstāt. Tiksim skaidrībā, vai tas patiešām ir tik problemātiski!
Audumu maisiņi
Vienkāršākais un ērtākais variants – auduma maisiņi. Tos var izmantot augļiem, dārzeņiem un jebkuriem birstošiem produktiem. Galvenā priekšrocība ir to ilgtspējā. Būtu ļoti jāpacenšas, lai šāds maisiņš ātri nolietotos.
Parasti ražotāji izgatavo daudzreiz lietojamos maisiņus no bezsvara tīkliņauduma. Tas ir ideāls variants augļiem un dārzeņiem. Taču pastāv arī varianti no biezāka auduma. Tie derēs putraimiem, pākšaugiem, riekstiem un makaroniem.
Lasi arī: Coca Cola zem mikroskopa: fakti, kas pieliks punktu jautājumā dzert vai nedzert
Atliek tikai vienreiz nopirkt vairākus dažāda izmēra maisiņus, lai uz visiem laikiem aizmirstu par plastmasas maisiem. Ja negribi lieki tērēties (maisiņi taču nav par brīvu, vai ne?), tos var pašūt patstāvīgi. Tev mājās noteikti atradīsies vecs nevajadzīgs tilla audums. No tā iznāks lieliski maisiņi augļiem. Piemēram, šādi:
Praktiski jebkurā lielveikalā pārdošanā jau ir šādi maisiņi, tikai par to lietošanu plašākā sabiedrībā vēl nav veikts izskaidrošanas darbs.
Konteineri
Ar augļiem, dārzeņiem un birstošajiem produktiem tikām skaidrībā. Bet kur liksim gaļu un zivis? Šādiem produktiem likums neaizliedz izmantot plānu plastmasu kā pirmreizējo iepakojumu. Taču pastāvošo problēmu tas neatrisina.
Ja esiet gatavi atteikties no maisiņiem reizi par visām reizēm, tad gaļas un zivju nodaļā jums noderēs plastmasas konteineri. Tikai jābūt gataviem, ka ne katrs pārdevējs būs gatavs paņemt no jums šo trauciņu, uzlikt uz svariem un nospiest taras podziņu, jo, diemžēl, daudziem tas vēl liekas kaut kas pārdabisks. Taču nebēdājiet! Prakse rāda, ka panākt savu var vienmēr. Cilvēkiem ir jārāda, ka pastāv arī citi iepakošanas veidi.
Iepirkumu somas, tīkliņi
Totāla atteikšanās no maisiņiem noved pie vēl kādas problēmas. Kur ielikt nopirktos produktus? Talkā nāk ērtas iepirkumu somas. Tās var izturēt visai ievērojamu svaru. Turklāt, tās mēdz būt dažādu izmēru. Viss atkarīgs no jūsu vajadzībām.
Savukārt jaunatne popularizē tīkliņu izmantošanu. Pīta tīkliņveida saimniecības soma ir zināma jau kopš PSRS laikiem. Ne velti saka, ka mode ir cikliska. Un tas ir lieliski, ka reizēm tas tiešām noder.
Atkritumu maisi
Saskaņā ar likumu veikalos drīkstēs pārdot tikai atkritumu biomaisiņus. No parastajiem tie atšķiras ar cenu un spēju sadalīties dabā. Bet vai cilvēki būs gatavi maksāt vairāk ekoloģijas vārdā?
Šobrīd jau tiek tirgoti ‘’dabiski noārdāmie’’ maisi. Tā ir ražotāju viltība, kurai nebūtu jātic. Tādi maisi sadalās mikroplastmasā. Citiem vārdiem sakot, nav jēgas tādus pirkt cerībā, ka tie būs nekaitīgāki dabai par parastajiem.
Veiksmīgākais atkritumu maisu aizstājēja variants ir maisi no kukurūzas cietes. Jā, tie maksā vairāk nekā parastie. Toties tā ir laba investīcija mūsu planētas nākotnē.
Lasi arī: Samaisam pienu un olas, bet pēc tam sasaldējam kastītē. Nakts laikā deserts bez cepeškrāsns gatavs!
Personīgā pieredze
Pēdējos gados es šķiroju atkritumus un izmantoju tikai savus iepirkumu maisiņus. No kafejnīcas es iznāku ar savu daudzreiz lietojamo krūzīti un dzelzs trubiņu. Pupiņas tirgū es saberu kulītē, bet riekstus palūdzu, lai man iesver papīra tūtā, kuru esmu izmantojusi jau reizes 10.
Vai tas ir sarežģīti? Nedomāju. Runa nav par grūtumu, bet par banālu cilvēku slinkumu. Daudziem ir gluži vienalga, kas notiek viņiem apkārt. Par kādu otrreizējo izejvielu šķirošanu mēs varam runāt, ja ir cilvēki, kuriem ir slinkums aiziet pat līdz atkritumu urnai?
Kamēr cilvēki nemainīsies iekšēji, viņi diez vai gribēs ietekmēt to, kas notiek ārpusē. Ceru, ka šis raksts iedvesmos jūs kļūt par ekoloģiski apzinīgākiem cilvēkiem. Un pat vismazākajam solītim šajā virzienā jau ir nozīme!