Tādus gurķus veikalā nevar nopirkt! Nu nevar… Es meklēju. Bet es neuzdrošinos pirkt no vecmāmiņām tirgū. Tāpēc pati esmu iemācījusies tos gatavot ar panākumiem. Un katru reizi, mums nekas nepietiek pāri līdz pavasarim, neatkarīgi no tā, cik daudz esmu pagtavojusi! Tie nav tikai vārdi!
Ļoti, ļoti iesaku! Tā ir taisnība – šī ir labākā marinēto gurķu recepte. Esmu daudz ko mēģinājusi. Šis ir ārpus konkurences. Ja jūs nekad neesat gatavojis marinētus gurķus, izmēģiniet šo recepti. Esmu pārliecināta, ka jums iepatiksies!
Pagatavošana:
Es ņemu trīs litru burkas (tieši trīs litru burkas). Izmēģināju mazākās – nav tas pats. Apakšā – mārrutku lapas, ķiršu (vai upeņu) lapas, diļļu zariņi un diļļu lietussargi ar sēklām (nedaudz nosusinu – tad smaržīgāk). Var pievienot melnos piparus.
Šai receptei ķiplokus neizmantoju vispār – pamanīju, ka bez tā gurķi sanāk garšīgāki un blīvāki.
Tagad gurķus lieku burkā. Tiem nav jābūt pārāk cieši vienam pie otra. Es vienkārši lieku burkā gurķus, tik cik ietilpst. Vidū var pievienot nedaudz vairāk zaļumu.
Sālījumam es ņemu 2 ēdamkarotes sāls uz 1 litru ūdens. Ar kaudzi (aptuveni tie ir 57-60g). Pievērsiet uzmanību! Sāls ir uz vienu litru ūdens! Nav daudz, bet ir tieši tā! Neatkāpieties no receptes – un tad jūs noteikti būsiet apmierināti ar rezultātu.
Šodien man ir 4 trīs litru burkas. Man vajadzēja apmēram 6 litrus sālījuma (apmēram 350 g sāls).
Sālījumu uzvāru un pārleju gurķiem.
Burkas pārklāju ar vākiem un atstāju istabas temperatūrā uz divām dienām. Parādīsies putas un burbuļi, sālījums kļūs duļķains, un gurķi mainīs krāsu. Ja tomēr tā nenotiek, tad telpa ir pārāk vēsa. Pārvietojiet burkas ar gurķiem uz siltāku vietu (bet ne karstu!) vai atstājiet uz ilgāku laiku.
Noteikti novietojiet zem burciņām šķīvjus, jo no burkas iztecēs sālījums. Ja sālījums nepārlīst pāri, tad pārbaudiet – varbūt burkā nav pietiekami daudz ūdens. Un tad virsū esošie gurķi var sabojāties. Piemēram, kā šajā attēlā:
Pēc divām dienām joprojām ir burbuļi, bet fermentācija vairs nav tik aktīva. Nosmelu putas un katrai burciņai pievienoju 2 ēd.k. (bez kaudzes) sinepes. Šeit jums ir nepieciešams sinepju pulveris. Ja pēkšņi ūdens ir par maz, tas mazliet jāpievieno. Atkal pārklāju ar vākiem un atstāju vēl vienu dienu.
Lai arī gurķi izskatās duļķaini un apakšā ir nogulsnes, tas ir tieši tas, kas jums nepieciešams!
Dienu vēlāk sālījumu no burkām leju katlā, uzlieku uz plīts un uzvāru 8-10 minūtes. Noņemu putas.
Ja uz gurķiem ir balts pārklājums, tos var nomazgāt ar tīru ūdeni. Bet tas nav obligāti.
Es parasti lieku gurķus mazās burciņās – vēlāk tā ir ērtāk ēst. Man vislabāk patīk, ka gurķi ir litra burciņās. Burkas iepriekš sterilizēju (lūdzu, nejautājiet, kāpēc – es tā daru vienmēr!) un uz dažām minūtēm pārleju vākus ar verdošu ūdeni.
Un tālāk. Šajā posmā burciņām nevajadzētu pievienot svaigus garšaugus, pretējā gadījumā burkas nestāvēs. Es izklāju burkās garšvielas, kas tika fermentētas kopā ar gurķiem. Tas ir pietiekami.
No 4 trīslitru burciņām sanāca 8,5 litri. Starp citu, gurķi jau ir ļoti garšīgi! Bet tomēr ir vērts pagaidīt vismaz pāris nedēļas!
Gurķus apleju ar verdošu sālījumu līdz pat vākam. Burkai jābūt pilnai! Un tad stingri jāaizvāko.
Viss! Garšīgākie marinēti gurķi ir gatavi! Gluži kā no mucas! Sālījums, protams, paliks. Tajā var raudzēt gurķus un apēst nedēļas laikā. Bet biežāk es vienkārši izleju šo sālījumu.
Šos gurķus var uzglabāt pat istabas temperatūrā. Kādu laiku sālījums vēl būs duļķains, bet pēc tam kļūs caurspīdīgs, tikai apakšā būs nogulsnes.
Gurķi vienmēr iznāk kraukšķīgi, vidēji asi un patiesi garšīgi! Šie tiešām ir garšīgākie marinēti gurķi, kādus jebkad esmu garšojusi. Jūs noteikti būsiet apmierināti ar rezultātu!