Mūsu dzimtā ir kāda iemīļota recepte… Lai arī esmu mēģinājusi daudzas citas, tomēr šī nav pārspējusi citas. Laikam jau tiešām – viss vecmodīgais ir vispamatīgākais!
Pirms daudziem gadu desmitiem šo recepti mana mamma uzgāja kādā Mājsaimniecības enciklopēdijā, tā bija bieza divu sējumu grāmata, ar raupju vāki. Es atceros, ka es kā bērns šo grāmatu apbrīnoju un man šķita, ka tā ir kā no citas pasaules. Toreiz tētis bija salasījis pilnu grozu ar “medus” sēnēm. Tās visi kopā kārtīgi notīrijām, novārījām un arī kopā gatavojām marinādi.
Uz katru ūdens litru mēs pievienojām:
- 3 tējkarotes etiķa esences
- 2 ēdamkarotes cukura
- 4 tējkarotes sāls
- 3 lauru lapas
- 6 koriandra bumbiņas
- 3 krustnagliņas
- 3 piparu bumbiņas
Ūdeni ielej katliņā un pievieno visas sastāvdaļas, tad visu uzvāra tā, lai sāls un cukurs izšķīst. Tad viņi katliņu ar marinādi nolika blakus katlam, kurā atradās novārītās sēnes ieliktas caurdurī. Šis process bija ilgs.
No rīta viss liekais šķidrums bija no sēnēm izticējis un tās pat bija nedaudz “izžuvušas”. Sēnes diezgan brīvi salika burkās un pa virsu lēja aukstu marinādi. Tad burciņai pa virsu uzlēja nelielu eļļas slānīti. Tad burkas aizvākoja, bet ne tā kā mēs esam raduši, bet ar tādiem kā stikla vāciņiem un pēcāk tos vēl apsēja ar auduma drāniņām. Kāpēc? Pieļauju, ka tajā laikā nebija ne pārtikas plēves, ne arī vāki, kādi ir pieejami mūsdienās. Un tad uzmanīgi burciņas aiznesa uz pagrabu.
Un šīs sēnes bija ārkārtīgi gardas!
Šī recepte jau daudzus gadus “dzīvo” mūsu ģimenē, lai arī laika gaitā piedzīvojusi nelielas izmaiņas. Enciklopēdijā bija norādīta “medus” sēņu marinēšana, bet es šo recepti lietoju apšu sēnēm, mazajām baravikām un visu marinēju tāpat.
Vai arī jūsu dzimtā ir kādi sēņu marinēšanas knifi?
Pamēģini arī šādas receptes:
- Salāti ”Sēnes zem kažoka” – atrasts vecā žurnālā, kad vēl nebija interneta
- Tik garšīgus sēņu plāceņus vēl nebiju ēdusi (un izrādās, ka nav grūti pagatavot)
- Neparasta sēņu tarte no manas vecmāmiņas recepšu krājumiem