Domājam, ka šo neparasto stāstu atcerēsieties vēl ilgi. Lūk kā var izvērsties patiesa vēlme palīdzēt kādam, kurš ir blakus.
Šis gadījums notia ar kādu vecāka gadagājuma vientuļu sievieti, kura dzīvoja mazā ciematā. Viņai nebija ne vīra, ne ģimenes. Vienīgais viņas dzīves prieks bija viņas astainie draugi. Tantiņai to bija četri. Un tas nebūt vēl nenozīmē to, ka tas ir kaut kas ievērojams.
Tie bija parasti kaķi, kurus dažādos dzīves posmos tantiņa bija paņēmusi no ielas. Bet kādu dienu, kad viņa atgriezās mājās no pilsētas, vilciena stacijā viņai klāt pienāca mazs kaķēns. Sievietei rokās bija maiss pilns ar pārtikum, viņa bija iegādājusies ēdienu gan kaimiņam, gan arī sev. Somā bija cūkgaļa un desa un tieši tas, iespējams, piesaistīja izsalkušo kaķi. Un vecmāmiņa nolēma, ka kaķi paturēs.
Pagāja mēnesis. Mājas kaķi diezgan piesardzīgi raudzījās uz jauno dzīvesbiedru, bet beigu beigās samierinājās ar jauno īrnieku. Kaķēns auga līdz ar stundām un viņa apetīte bija neremdināma. Drīz kļuva skaidrs, ka salīdzinājumā ar citiem kaķiem, viņš ir ārkārtīgi liels. Viņš sāka pārvērsties par dūšīgu kaķi un to jau sāka ievērot arī tantiņas kaimiņi.
Ieraudzījuši tantiņas pagalmā neparasti lielo kaķi, viņi teica, ka, visticamāk, tas ir Meinas pavalsts jenotveidīgais kaķis, proti, diezgan liela kaķu šķirne. Vecā sieviete par to bija ļoti priecīga – savu mūžu viņai nebija piederējuši tīršķirnes kaķi. Un turklāt izrādījās, ka viņš ir lielisks žurku ķērājs, kas tajā gadā bija nejēgā savairojušās.
Lasi arī: Cik daudz veļas pulvera jāber veļas mašīnā: baltas gultasveļas mazgāšana un citi noderīgi padomi
Gāja dienas un dzīve ritēja savu ritējumu. Bet te pie kaimiņienes atbrauca dēls. Visi zināja, ka viņš nekur nestrādā un ieradies ciemā parasti klaiņoja apkārt. Turklāt viņš bija garnadzis un šoreiz pārkāpa stingrāko likumu, ka nedrīkst skarties klāt kaimiņu īpašumiem.
Reiz viņš dzirdēja, ka mātes kaimiņiene tantiņa dodas uz pilsētu pārnakšņot pie draudzenes. Un tad viņam bija plāns vecās sievietes mājā meklēt kaut ko vērtīgu. Viņš aicināja sev palīdzēt vēl divus vietējos iedzīvotājus, kuri arī bija pazīstami ar šo noziedzīgo amatu. Bet tantiņa nekur nedevās dēļ augstā asinsspiediena. Ticēdami, ka mājā neviena nav, viņi sāka trokšņot un skaļi runāt. Tantiņa sāka kliegt, kad ieraudzīja istabā vīrieša figūru.
Pēkšņi zaglis kliedza. Viņš burtiski gaudoja no sāpēm. Viņam uzlēca milzīgs kaķis un ar nagiem skrāpēja seju. Viņa līdzzinātāji skrēja uz saucienu. Viņus ieraugot, kaķis atraisīja tvērienu. Bet tajā pašā sekundē viņš ar garajiem nagiem ieķērās cita zagļa kājās. Viņš šausmās bēga.
Kad vēlāk izmeklētāji pētīja “kaķi” izrādījās, ka tas nav nekāds Meinas pavalsts jenotveidīgais kaķis, bet gan savvaļas Manuls. Visiem bija liela mīkla kā tantiņai bija izdevies šo plēsoņu pieradināt. Lūk, kā labestība un mīlestība spēj radīt brīnumus. Un nemaz nepārsteidz, ka briesmu brīdī, dzīvnieks pateicībā izglāba veco tantiņu.