Ateroskleroze ir slimība, kas piemeklē cilvēkus jebkurā vecumā. Pastāstīsim, kā tā rodas un kā sevi pasargāt.
Kas ir ateroskleroze?
Tā ir hroniska saslimšana, kad uz artēriju iekšējām sieniņām sakrājas holesterīns – organisks savienojums, kas ietilpst šūnu membrānu sastāvā un pilda daudz svarīgu funkciju cilvēka organismā. Pakāpeniski holesterīna plankumi saplūst, kļūst biezāki, tajos uzkrājas kalcijs un izplešas saistaudi. Tā veidojas holesterīna plāksnītes, kas sašaurina artērijas lumenu un traucē normālai asins plūsmai, bet paši asinsvadi kļūst mazāk kustīgi un elastīgi.
Svarīgi! Kamēr izveidojusies plāksnīte pilnībā nav nosprostojusi asinsvada lumenu, jūs nevarat pat aizdomāties, ka ar jums kaut kas nav labi: saslimšanas sākuma stadijās simptomu praktiski nav.
Kā rodas ateroskleroze?
Precīzi iemesli līdz šim brīdim nav zināmi. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka uzturs, kas satur daudz nepiesātināto tauku, paaugstina holesterīna līmeni asinīs un izraisa aterosklerozi. Taču jaunākajos pētījumos sakars starp holesterīnu, kas nonāk organismā ar uzturu, un pašu saslimšanu tiek apšaubīts.
Šodien pastāv daudz versiju par to, kāpēc holesterīns pēkšņi sāk krāties uz artēriju sieniņām. Starp ticamiem iemesliem ir lipīdu vielmaiņas traucējumi (kad holesterīns nevis pārstrādājas, bet uzkrājas) un asinsvadu bojājumi (domājams, ka ar holesterīna palīdzību organisms “remontē” bojātās vietas, kā rezultātā veidojas plāksnītes). Taču tas viss prasa papildus izpēti un jaunus liela mēroga pētījumus.
Viena no mūsdienu populārajām teorijām –iekaisums. Tiek uzskatīts, ka infekcija vai autoantigēni (olbaltums šūnās, kuru organisms sāk uzskatīt par svešu, tāpēc uzbrūk tam) var ierosināt asinsvados iekaisuma reakciju. Bet tā, savukārt, izraisa pārlieku holesterīna uzkrāšanos uz artēriju sieniņām. Pirms dažiem mēnešiem krievu zinātnieki kopā ar kolēģiem no Japānas, ASV un Vācijas publicēja liela mēroga pētījuma rezultātus, kas parāda saikni starp holesterīna apmaiņas traucējumiem un iekaisumu.
Ar ko ir bīstama ateroskleroze?
Notvert saslimšanu tās agrīnajās stadijās ir ļoti sarežģīti, jo pat augsts “sliktā” holesterīna līmenis nenozīmē, ka tā pārpalikumi uzkrājas uz asinsvadu sieniņām. Katrā gadījumā tas ir trauksmes signāls, kas liecina par to, ka aterosklerozes attīstības risks ir augsts, bet tas nozīmē, ka veselībai jāseko īpaši rūpīgi.
Ateroskleroze attīstās lēni un nemanāmi: nepatīkami simptomi parādās tikai tad, kad 3/4 artēriju lumena ir nosprostotas. Pirmās saslimšanas pazīmes ir galvassāpes, galvas reiboņi un ģīboņi, kas saistīti ar galvas un kakla artēriju bojājumiem. Šie simptomi liecina par nepietiekamu galvas smadzeņu asinsapgādi, kas savukārt var novest pie insulta.
Citas iespējamās aterosklerozes sekas:
- Sirds išēmiskā slimība un miokarda infarkts;
- Plaušu infarkts;
- Zarnu perforācija (cauruma izveidošanās to sieniņās);
- Arteriālā hipertonija un hroniska nieru mazspēja;
- Intermitējoša klaudēšana, kuru pavada sāpes, krampji un nogurums kāju ikros.
Kā saprast, vai jums ir ateroskleroze?
Visbiežāk ateroskleroze tiek atklāta nejauši medicīniskās apskates laikā. Lai uzstādītu precīzu diagnozi un atklātu slimību agrīnā stadijā, tiek nozīmēta doplerogrāfija (ultraskaņas aparāts ar papildus sensoru, kas parāda asins kustību asinsvados un nosaka tās konsistenci). Sirds asinsvadu izmeklējumam izmanto koronogrāfijas metodi: ar rentgena palīdzību nosaka artērijas sašaurinājuma pakāpi.
Ir atklāta ateroskleroze – ko tālāk?
Ārstēšana ir atkarīga no slimības stadijas un lokalizācijas. Ne pārāk ielaistos gadījumos tiek izrakstīti medikamenti. Kad asinsvada lumens ir stipri sašaurināts, un pastāv infarkta, trombozes, insulta vai jebkura cita orgāna bojājuma risks, kas ar to saistīts, ārsti iesaka operatīvu ārstēšanu. Operācijas laikā vai nu likvidē plāksnītes vai paplašina artēriju lumenu ar speciāla baloniņa vai metāla ieliktņa palīdzību, kas noturēs asinsvadu paplašinātā stāvoklī. Mainīt dzīvesveidu un ievērot diētu nāksies jebkurā gadījumā.
Vai var pasargāt sevi no aterosklerozes?
Pēc ASV Veselības un sociālo dienestu ministrijas Nacionālā sirds, plaušu un asins institūta (NHLBI) nesenā pētījuma datiem no aterosklerozes var pasargāt pilnvērtīgs un veselīgs miegs. Zinātnieki veica eksperimentu ar pelēm un atklāja saikni starp hipokretīna līmeni (hormons, kas atbild par apetīti, enerģētisko līdzsvaru un nepārtrauktu miegu) un iekaisuma šūnu – monocītu un neitrofīlu izstrādi kaulu smadzenēs. Jo augstāks hipokretīns, jo mazāks iekaisuma rašanās risks asinsvados, kas var novest pie holesterīna nogulsnēšanās. Pie hroniskas neizgulēšanās (nepilnvērtīgs miegs ilgāk par mēnesi) tiek traucēta šī mehānisma darbība.