Ērkšķogas ir vienīgās ogas, kuras var ievākt jebkurā to gatavības stadijā. Ir daudz zaļo ērkšķogu ievārījuma recepšu. Tās ir veselīgas jebkurā veidā. Neraugoties uz to, ka ērkšķogas nav īpaši prasīgas, krūmam tomēr ir nepieciešama optimāla laistīšana, augsnes mēslošana un ikgadēja apgriešana, tādēļ šodien pastāstīsim par pareizu ērkšķogu kopšanu.
Piemērota vieta stādīšanai
Ērkšķogu stādīšanai ideāli piemērota būs līdzena un labi apgaismota vieta, kas labi aizsargāta no vēja. Bagāta un kvalitatīva ērkšķogu raža sākotnēji ir atkarīga tieši no stādīšanas vietas izvēles. Stādot ērkšķogu krūmus, jāņem vērā arī gruntsūdeņu izvietojums, jo tie ļoti slikti reaģē uz pārmērīgu mitrumu, tāpēc gruntsūdeņiem būtu jāatrodas ne mazāk kā 1 m dziļumā no augsnes virsmas.
Ja dārza platība ir neliela un iepriekš aprakstītas vietas tajā nav, tad derēs arī zemes pleķītis pie sētas vai teritorija starp augļu kokiem. Tā, protams, nav optimāla vieta, taču, pareizi laistot un savlaicīgi mēslojot, var gūt labu ražu.
Optimāla laistīšana
Ērkšķogu krūmam ir ļoti nepieciešama pareiza laistīšana. Siltā un sausā laikā tas jālaista ik dienu, vēlams vakarā, kad saule jau riet, bet lietainā vasarā ir vienkārši jāseko augsnes mitrumam. Atšķirībā no citām ogām, ērkšķogām laistīšana ir nepieciešama arī ziemā – karstu ūdeni lej sniegā tieši zem krūma.
Lasi arī: Gudru saimnieču viltība, kā ar saimniecības ziepēm panākt vēl labāku efektu, mazgājot veļu
Laistīšanas laikā ir jāizvairās no ūdens nokļūšanas uz lapām, ziediem vai ogām, ērkšķogas vienmēr ir jālaista zem krūma, citādi augs var sākt slimot.
Ērkšķogu pavairošanas veidi
Ērkšķogu pavairošanai visbiežāk izmanto spraudeņu vai krūma dalīšanas metodi. Ērtākais veids – pavairošana ar kombinētajiem spraudeņiem, t.i., zaļi spraudeņi ar divus gadus vecas koksnes gabaliņu. Piemeklējot atbilstošu spraudeni, tas jāiestāda substrātā divu centimetru dziļumā, iepriekš apakšējo daļu iesaka uz 8 stundām iemērkt heteroauksīna šķīdumā, lai veicinātu sakņu veidošanos. Substrātu spraudeņiem iejauc no smiltīm un kūdras, kas nodrošina labu drenāžu un augsnes vēdināšanu.
Ērkšķogu pavairošana ar krūma dalīšanu notiek šādi – izrokot krūmu, tas tiek sadalīts, jaunākos zarus ar labi attīstītu sakņu sistēmu izmanto kā stādāmo materiālu. Šādu pavairošanu veic rudenī pēc lapu nobiršanas oktobrī – novembrī vai agrā pavasarī – martā, pirms pumpuru parādīšanās.
Ērkšķogu vērtīgās īpašības
Ērkšķogas satur diezgan daudz cukura – 14%, tās satur arī pektīnus, organiskās skābes, tanīnvielas, fosforu, varu, dzelzi, karotīnu un C, P un B grupas vitamīnus. Pateicoties tik plašam vērtīgo vielu spektram, ērkšķogas tiek plaši pielietotas tautas medicīnā.
Ērkšķogu labās īpašības pielieto zarnu trakta saslimšanu, mazasinības un žults izvadīšanas problēmu ārstēšanā. Tās palīdz stiprināt imunitāti un pretoties dažādām infekcijām un vīrusiem. Ogas satur kāliju un nātriju tādās proporcijās, kas ir pietiekamas cīņā ar tūskām.
Mēslošana
Lai ik gadu ievāktu bagātīgu ērkšķogu ražu, tām ir nepieciešams minerālais un organiskais mēslojums. Vislabāk noderēs slāpekļa, kālija un superfosfātu kompleksi. Mēslojumu iestrādā stādot, bet pēc tam katru pavasari un rudeni. Ja neesiet pārliecināti par mēslojuma daudzumu, tad labāk ņemiet to mazāk, nekā vairāk.
Jaunos krūmus 2 gadus nemēslo, jo tiek pagaidām pietiek tā mēslojuma, kas iestrādāts pie stādīšanas. Organisko un fosfora – kālija mēslojumu zem ērkšķogu krūmiem sāk iestrādāt, sākot ar 3.gadu pēc iestādīšanas. Dabiskā mēslojuma piekritēji var izvēlēties trūdvielu un organiskā mēslojuma maisījumu.
Galvenā ērkšķogu krūma sakņu masa atrodas zem vainaga, un tieši šajā vietā ir jāiestrādā mēslojums. To zem krūma uzmanīgi izbārsta ar roku gumijas cimdā.