Gaļa želejā, zilcgaļa, galerts un aukstā gaļa – tie ir 4 dažādi ēdieni, kurus saimnieces bieži vien jauc. Mēs nolēmām noskaidrot, kāda ir atšķirība starp šīm klasiskajām uzkodām. Tāpēc šodien pastāstīsim par visām šī cienasta pagatavošanas niansēm.
Galerts un aukstā gaļa
Gan galerts, gan aukstā gaļa pieder pie tradicionālās krievu virtuves uzkodām. Šie ēdieni viens no otra atšķiras vispirms jau ar gaļas komponentēm to sastāvā.
Aukstajai gaļai parasti ir daudz sastāvdaļu. Kā želeju veidojošie komponenti noder cūkas kautķermeņa daļas ar skrimšļiem. Piemēram, kājas, ausis, dažkārt arī galva. Nereti tiem pievieno liellopu locītavas un astes.
Lai želeja būtu stingra, saimnieces izmanto zupas izlasi: vistu spārniņus un muguriņas. Vislabāk šeit derēs mājas gailis, jo tam ir vairāk cīpslu un saķeres vielu. Buljonam ir jābūt piesātinātam un aromātiskam. Tāpēc liela nozīme ir lauru lapām, graudu pipariem un dažādiem sakņaugiem. Buljonam pievieno arī burkānus un sīpolus ar visu mizu.
Aukstā gaļa – tā ir auksta želeja ar gaļu. Pildījumam var izmantot cūkgaļu, vistas gaļu vai jebkuru citu fileju, kas tev patīk. Šajā jautājumā nav nekādu ierobežojumu.
Klasisku auksto gaļu vāra 6 stundas. Pirms buljona pārliešanas gaļai, pildījums ir jāsadala ļoti smalkos gabaliņos (šķiedrās), bet šķidrums jānokāš. Lai ēdiens izskatītos svinīgāk, līdzās gaļai saliek dārzeņus, vārītas olas un ķiplokus.
Ar ko galerts atšķiras no aukstās gaļas
Senās Krievzemes laikā aukstajā gada laikā cilvēki kāva mājlopus. Lai izmantotu pilnīgi visas kautķermeņa daļas, uzņēmīgas saimnieces izdomāja, ko pagatavot no gaļas atlikumiem. Tā radās galerts.
Pildījumam tika izmantota tajos laikos lētā govs gaļa. Izmantots tika pilnīgi viss. Tāpēc ēdiena ārējais izskats nebija diez cik glīts, bet pati želeja ne vienmēr kārtīgi sarecēja.
Lai pagatavotu klasisko galertu, nedrīkst izmantot ne sakņaugus, ne sīpolus. Vienīgais, ko drīkst pievienot buljonam, ir ķiploks. Turklāt tas ir jādara vismaz pusstundu pirms galējās nokāšanas. Bet pildījumam tiek izmantota tikai liellopu gaļa. Tādēļ ēdiens vārās par 3-4 stundām ilgāk, jo liellopu gaļa gatavojas lēnāk par citiem gaļas veidiem.
Kas ir gaļas želeja
Būtībā želeja ir tā pati gaļa, kura pārlieta ar buljonu. Šajā ēdienā kā pildījums der ne vien jebkuri gaļas produkti, bet arī zivis. No galerta un aukstās gaļas želeja atšķiras ar to, ka tā ir liesāka un satur mazāk kaloriju.
Šim buljonam pašam par sevi nepiemīt želeju veidojošas īpašības, tāpēc šķidrumam pievieno želatīnu vai agaragaru. Šī iemesla dēļ aukstā uzkoda sarecē daudz ātrāk, nekā aukstā gaļa vai galerts. Papildināt gaļas vai zivs gabaliņus var ar burkānu gabaliņiem, sālītiem gurķiem vai zaļumiem. Bet pašu gaļu ir pieņemts kārtot lielos gabalos.
Kās tā tāda – zilcgaļa
Zilcgaļa ir tā pati aukstā gaļa vai galerts. Tomēr tās pagatavošanā ir kāds āķis. Kad gaļas pildījumu pārlej ar buljonu un tas nedaudz sastingst, ēdienu piespiež un sapresē, samazinot tā apjomu. Šādam nolūkam zilcgaļu ievieto speciālā apvalkā. Pēc tam uzkodai jādod laiks pilnībā sastingt. Rezultāts izskatās līdzīgs mājās gatavotam desu izstrādājumam. Pie mums par zilcgaļu dēvē aukstās gaļas vācu paveidu. Līdzīgus ēdienus gatavo arī Kiprā un Korejā.
Padoms
Ja vēlies pagatavot patiesi gardu uzkodu, atceries pāris noteikumus. Pirmkārt, nekad nevāri auksto gaļu, galertu vai želeju no saldētiem gaļas produktiem. Tā tu rezultātā iegūsi pavisam duļķainu buljonu un tādu pašu ēdienu.
Otrkārt, neizmanto pārāk treknas sastāvdaļas. Tas ietekmēs uzkodas izskatu, bet pats buljons sarecēs sliktāk. Turklāt ūdenim, kurā vārīsi gaļu, ir jābūt ļoti aukstam. Vienmēr ievēro, ka ūdenim ir jābūt divas reizes vairāk nekā gaļai.
Lai aukstā gaļa vai galerts izdotos dzidrāks, neaizmirsti regulāri nosmelt putas buljona vārīšanas laikā. Starp citu, sāli labāk pievieno tad, kad plīts jau izslēgta. Pretējā gadījumā šķidrumu ir ļoti viegli pārsālīt.
Lūk, arī visas gudrības! Pastāsti komentāros, cik bieži tu vāri auksto gaļu un galertu mājas apstākļos, un vai tavai ģimenei garšo šāda veida aukstās uzkodas.