Tas, ka vēderā kaut kas burkšķ, čīkst, kustas un rada skaļas skaņas, var likties kā slimības simptomi. Taču patiesībā vairumā gadījumu tā ir norma, uz ko cilvēks vienkārši ir fiksējis savu uzmanību un sāk baidīties.
Galvenie iemesli, kāpēc pēc ēšanas burkšķ vēders.
Vainīga pie skaļajiem trokšņiem no vēdera dobuma ir zarnu peristaltika, kas izpaužas kā zarnu sieniņu saraušanās.
- Savā būtībā zarnu trakts – tā ir gara caurule, kurā pastāvīgai atrodas šķidrums ar tajā burbuļojošām gāzēm. Daļa šā šķidruma nonāk organismā, kad mēs ēdam vai dzeram. Daļu ar sekrētu izdala pats zarnu trakts. Normāli cilvēka organisms saražo ap 8 l zarnu šķidruma, kas bagātināts ar gremošanas fermentiem.
- Gāzēm, ar ko ir pildīts fermentētais zarnu šķidrums, arī ir divējāda izcelsme. Daļu cilvēks norij reizē ar gaisu. Bet galveno apjomu ražo baktērijas.
Tā sanāk, ka pa zarnu cauruli pastāvīgi pārvietojas gāzēts šķidrums. Tas tad arī kļūst par iemeslu tam, ka vēders pēc ēšanas burtiski burbuļo.
Iemesli, kāpēc vēders rūc no bada
Cilvēka organisms evolūcijas gaitā ir radīts tā, lai informētu savu saimnieku par bada sajūtu. Jo brīvā dabā galvenā problēma ir nepietiekams pārtikas daudzums. Un tāpēc, kā tikko kuņģis un zarnu trakts “saprot”, ka viņos ilgi (ilgāk par 2 stundām) nav bijis ēdiens, tie sūta smadzenēm signālu par to, ka ir badā, lai izmainītu saimnieka uzvedību, dodot viņam pavēli meklēt ēdienu.
Signāla nodošanai galvas smadzenēm, kuņģa-zarnu traktā hormona motilīna ietekmē ieslēdzas migrējošs motoru komplekss, kas izpaužas kā viļņveidīga saraušanās, sākot no kuņģa cauri visam zarnu garumam. Saraušanos vienmēr pavada diezgan skaļas skaņas, kas parasti ir skaļākas par tām, ko rada šķidrums un gāzes, kas iziet caur zarnu traktu. Parasti vēdera rūkšana turpinās 20 minūtes. Pēc tam pāriet. Apmēram pēc stundas, ja cilvēks nav paēdis, tā atsākas un atkal turpinās 20 minūtes.
Bez tam, ka migrējošais motoru komplekss sūta signālu smadzenēm par tukšumu vēderā, tas vēl arī attīra zarnas no gļotu nogulsnēm un nesagremotiem pārtikas atlikumiem. Tāpēc, ja šis mehānisms kaut kādu iemeslu dēļ strādā nepietiekami labi, cilvēkam var rasties slikta dūša un sāpes vēdera dobumā.
Vai vēdera burkšķēšanas var nebūt
Zarnu trakta radītās skaņas iedala normālās, vājās un spēcīgās. Vismaz kaut kāda burkšķēšana noris vienmēr. Ja vēders ir apklusis, tas norāda uz kādu patoloģiju, un ir nepieciešama steidzama ārsta palīdzība.
Iemesli var būt:
- perforēta čūla,
- daži medikamenti, piem., kodeīns,
- zarnu nosprostojums,
- peritonīts.
Skaņas vēderā var nebūt pēc radiācijas traumas un pie vispārējās anestēzijas.
Tāpēc, ja jūs neguļat uz operācijas galda, un jums nav iekšējās asiņošanas, vēderam ir jāburkšķ. Tas ir normāls fizioloģisks stāvoklis. Cita lieta, ka skaņas ne vienmēr ir skaidri sadzirdamas. Ja tās ir vājas, tad ir sadzirdamas tikai ar stetoskopa palīdzību.
Kāpēc vēders burkšķ pārāk skaļi un sāpīgi
Pārāk skaļa burkšķēšana var būt smagu somātisku kuņģa-zarnu trakta bojājumu, infekciju dēļ. Tie var būt:
- saindēšanās ar pārtiku, diareja,
- trūces,
- tromboze,
- audzēji,
- asiņojošas čūlas,
- Krona slimība utt.
Tomēr visiem šiem stāvokļiem ir vēl papildus cita simptomātika, pie kuras viena pati vēdera burkšķēšana jau nevienu vairs neuztrauc.
Bez smagiem un bieži akūtiem stāvokļiem, kas izraisa stipru burkšķēšanu, pastāv ne tik bīstami dzīvībai un veselībai iemesli, kas arī var radīt pastiprinātus trokšņus. Pie tam tie ir hroniski un pastāvīgi.
Atsevišķu produktu sagremošanas traucējumi noved pie patoloģiskas burkšķēšanas
Pie glutēna nepanesības gandrīz vienmēr ir pastiprināta vēdera burkšķēšana. Taču ievērojami biežāk burkšķēšana attīstās pie sliktas laktozes uzsūkšanās, lietojot piena produktus uz laktozes nepietiekamības fona.
Neirotiski traucējumi – kad vēders burkšķ pastāvīgi (skaļi, bet ne bīstami)
Pie ģeneralizētās trauksmes, hipohondrijas, depresijas rodas fizisks vājums, kas atspoguļo ķermeņa reakciju uz psihisko diskomfortu.
- Cilvēkiem ar neirotiskām bailēm, veģetatīvās distonijas, depresijas pacientiem bieži tiek traucēta gremošanas sistēmas darbība. Traucējumiem ir funkcionāli atgriezenisks raksturs, bet parasti smagi to pārcieš subjektīvi.
- Uz pastāvīgas trauksmes fona var attīstīties saslimšanas, kas it kā ir somātiskas, bet tajā pat laikā ir funkcionāli traucējumi. Uz tādām kaitēm attiecināms ir kairinātās zarnas sindroms.
- Vēl viens izskaidrojums pastāvīgai vēdera burkšķēšanai uz neirozes fona, – tā ir pārlieka cilvēka koncentrēšanās uz savu veselības stāvokli. Rezultātā abdominālais diskomforts, kuru cilvēks normālā stāvoklī pat neievērotu, neirotiķim izraisa bailes un šausmas. Viņš fiksē uzmanību uz skaņām, kas nāk no vēdera, dramatizē to, un rezultātā skaņas kļūst vēl skaļākas.
- Gaisa rīšana. Jo vairāk gaisa nonāk zarnu traktā, jo skaļāk tas “dzied”. Un jo ilgāk cilvēks atrodas trauksmaini uzbudinātā stāvoklī, jo vairāk viņš norij gaisa. Rezultātā burkšķēšana vēderā norit skaļāk.
Pieaugušam cilvēkam bieži vēders skaļi uzvedas no aizraušanās ar saldumiem
Ir pierādīts, ka diēta, kas bagāta ar cukuru vai cukura aizvietotāju, traucē normālai zarnu darbībai. Tā izmaina zarnu mikrofloru. Bet tas, cik daudz gāzu izdala baktērijas savas darbības laikā, ir tieši atkarīgs no to daudzveidības. Lietojot par daudz cukura, vairojas tieši tie mikroorganismi, kas gāzu izdala visvairāk.
Citi saldumu varianti, piemēram, medus, kas bagāts ar fruktozi un tādi cukura aizvietotāji, kā ksilīts (sorbīts) un eritrīts, pieder pie FODMAPs -produktiem, kuru lietošana izraisa pastiprinātu gāzu veidošanos.
Ko darīt, ja vēders rūc no bada
- Pat skaļa vēdera rūkšana tukšā dūšā nerada ne mazāko problēmu no medicīniskā viedokļa. Bet tā var izraisīt psiholoģisku diskomfortu, ja cilvēks nevar paēst un ir spiests atrasties sabiedrībā. Šajā gadījumā ēdiena vietā kuņģa-zarnu traktam var piedāvāt ūdeni, kurš jādzer pavisam maziem malciņiem. Tikai ne caur salmiņu.
- Dažiem cilvēkiem tukša vēdera rūkšanu palīdz minimizēt izmaiņas ēšanas režīmā. Jāēd nedaudz, bet bieži. Tā, lai kuņģis un zarnu trakts nesaprastu, ka vispār ir bijuši badā.
Ko darīt, ja vēders pastāvīgi burkšķ pēc ēšanas
- Košļājiet lēni un ar aizvērtu muti. Nerunājiet ēšanas laikā un nenovērsieties uz citām lietām, piemēram, uz telefonu vai televizoru. Tā jūs norīsiet mazāk gaisa.
- Neēdiet uz akūta stresa, uztraukuma un uzbudinājuma fona. Šādā stāvoklī cilvēks norij daudz vairāk gaisa nekā parasti.
- Nepārēdieties. Lielas porcijas apgrūtina gremošanu, provocē gāzu veidošanos un padara vēdera burkšķēšanu skaļāku.
- Pēc ēšanas veiciet nelielu pastaigu. Tas uzlabos gremošanu un atvieglos ēdiena virzīšanos pa kuņģa-zarnu traktu.
- Pamēģiniet izslēgt no ēdienkartes produktus, kas satur glutēnu un/vai laktozi. Ja tas palīdz, pieturieties pie šādas diētas. Ja uzlabojumu nav, atgriezieties pie ierastā ēdiena.
- Samaziniet uzturā cukuru un visus citus saldumus, gan dabīgos, gan sintētiskos. Visi saldumi palielina gāzu veidošanos un tātad arī vēdera burkšķēšanu.
- Uzturiet zarnu biocenozes darbību. Barojiet to ar dabīgas rūgšanas produktiem, piemēram, skābētiem dārzeņiem. Lietojiet bioloģiski aktīvās piedevas ar probiotiķiem.
- Ierobežojiet produktu uzņemšanu, kas izraisa masīvu gāzu veidošanos, piemēram,pākšaugus un kāpostus.
- Pamēģiniet atteikties no skābiem produktiem, kas kairina zarnu sieniņas. Dažiem cilvēkiem tādu produktu lietošana, kā citroni, tomāti, izraisa pastiprinātu troksni vēderā.
- Lietojiet šķiedrvielām bagātus produktus, kas uztur zarnu biocenozes darbību. Labi darbojas āboli un gurķi, kas bagāti ar pektīnu.
- Izslēdziet no ēdienkartes rūpnieciski pagatavoto ēdienu. Jo tajā ir daudz cukura, aromatizētāju, konservantu un citu savienojumu, kas negatīvi atsaucas uz zarnu biocenozi.
- Pārtrauciet dzert gāzētos dzērienus. Tajā skaitā minerālūdeni, kurā ir daudz gāzu burbulīšu, pat, ja uz etiķetes ir rakstīts “dabiskas gazācijas”.
- Atsakieties no alkohola, pirmkārt jau no alus. Alkoholiskie dzērieni pieder pie produktiem, kas pastiprina gāzu veidošanos. Pie tam, tie var izraisīt hronisku zarnu sieniņu iekaisumu, palēnināt gremošanu.
- Lietojiet antibiotikas tikai galējas nepieciešamības gadījumos. Nelietojiet bez īpašas vajadzības antibakteriālus līdzekļus, piemēram, ziepes.
- Strādājiet ar savu psihisko stāvokli. Ārstējiet neirotiskus traucējumus. Labāk ar profesionāla psihoterapeita palīdzību.
Pārstājiet domāt par to, ka jums burkšķ vēders, un kāpēc tas burkšķ. Ļoti bieži kaut kādu neparasti stipru burkšķēšanu sev pamana cilvēki, kas ir fiksējuši savu uzmanību uz organisma darbību, sākuši tai skurpulozi sekot un baidīties no normālām fizioloģiskām sajūtām.
Visdrīzāk, ja jums nav nekādas nopietnas somātiskas kaites, piemēram, asiņojošas čūlas (jūs to pamanītu pēc citiem simptomiem, ne tikai pēc burkšķēšanas), uzmanības pārslēgšana no sava vēdera uz kaut ko interesantāku pasaulē palīdz atbrīvoties no apnicīgajiem trokšņiem un burkšķēšanas.