Viss sākās ar to, ka man neiet pie sirds šķidrs ievārījums, un vēl jo vairāk man nepatīk to vārīt stundām ilgi, līdz tas kļūst pārāk biezs. Otrajā gadījumā zudīs ne tikai visas ogu vērtīgās īpašības, bet arī krāsa un garša vairāk atgādinās konfektes, nevis ogas.
Mūsdienās internetā ir pieejamamas simtiem recepšu. Un katrai ogai vai auglim tiek piedēvēta atsevišķa pagatavošanas metode. Man patīk, ka lietas ir vienkāršas, ātras un bez lielām problēmām. Kā apvienot visus šos nosacījumu? Tieši tā, atrodiet vienu recepti, kas ir vismazāk darbietilpīga, bet tā, lai rezultāts jūs padarītu laimīgu.
Kopumā dodam priekšroku neapstrādātām ogām. Tādā veidā iespējams uzņemt vērtīgus vitamīnus un nelietot papildus cukuru, bet, kad ražas daudzums pārsniedz apēsto, daļa no tā joprojām ir jāsūta uz glabāšanos ilgākam laikam. Man vēl nav iespējas tās tādos kvantumos sasaldēt, jo saldētava jau ir piepildīta ar dažādiem labumiem.
Es vasarās negatavoju visas ogas, jo svaigā veidā visvairāk esmu iecienījusi upenes vai mellenes ar cukuru. Uz 1 kg upeņu ņemu 1,2 kg cukura, mellenēm 1:1. Visu lieku blenderī, sablendēju un leju burkās. Šādā veidā gatavotas ogas glabāju ledusskapī. Lieliski stāv visu gadu, nepelē, nesaskābst, nebojājas. Un turklāt to var izdarīt ļoti ātri ļoti ātri.
Mellenes satur lielu daudzumu pektīna un sāk cietēt jau blenderī, tāpēc pārleju burkās, tiklīdz viss cukurs izšķīdis. Jāņogas ir arī bagātas ar pektīnu un pēc atdzesēšanas kļūst kā želeja.
Bet ir ogas, kuras vislabāk uzglabāt vārītas. Avenes, ķiršus, sarkanās jāņogas, zemenes. Ievārījums no tām parasti iznāk šķidrs, ja to vārīsiet pārāk īsu laiku. Lai iegūtu ievārījumu vai želeju, tas ir jāvāra tik ilgi, lai liekais mitrums iztvaikotu un izdotos bieza konsistence. Šis variants man neder.
Šis ir ķiršu ievārījums. Kā var iegūt tādu konsistenci, lai nebūtu ilgi jāvāra un lai saldums nenotek no karotes? Pagājušogad izdomāju ideālu recepti visam, un tagad visu gatavoju ar prieku.
Vienmēr ir viena un tā pati recepte 1 kilogramam ogu. Es parasti pievienoju tikpat daudz cukura 1:1. Nedaudz mazāk, ja oga ir salda, vai nedaudz vairāk, ja tā ir skāba. Atstāju cukuru, lai izšķīst. Kad katliņā ir izveidojies pietiekams daudzums sulas, lieku uz plīts un uzvāru, pēc minūtes izslēdzu. Atstāju to atdzist.
Pēc atdzišanas atkal lieku uz plīts, uzvāru, vāru 1 minūti un izslēdzu, atkal atstāju atdzist.
Pirms pēdējās vārīšanas katliņā pievienoju paciņu agar-agaru, apmaisu un atstāju uz 15 minūtēm, lai saturs uzbriest. Uzvāru, vāru 4 minūtes, izslēdzu, saleju ievārījumu burkās, atstāju atdzist. Agars atklāj savas īpašības jau istabas temperatūrā.
Agar-agars ir augu želatīns. Tas ir izgatavots no jūraszālēm. Tam ir tādas pašas želejas īpašības kā želatīnam, un tas joprojām ir ļoti noderīgs.
Šo ievārījumu arī glabāju ledusskapī vai pagrabā, tas kļūst vēl līdzīgāks marmelādei, bet nesacietē tik ļoti, jo šķidruma tilpums ir lielāks nekā ieteikts želatīnam.
Arī bez ogām, tikai ar sīrupu vai ar daudz sulas ievārījums sanāk biezs. Un mūsmājās pazūt acumirklī.
Mums ne visai garšo ķiršu ievārījums tieši tāpēc, ka tas vienmēr sanāca pārāk šķidrs. Un ar agara agaru šogad tas ir pirmais ievārījums no visiem, kas pazūd visātrāk. Tā krāsa ir caurspīdīga, spilgta, bagātīgas un ievārījumā ir lielas ogas.
Uz 1 kg jebkuru ogu pievienoju 1 paciņu agara-agara. Ar to pietiek, lai bez vārīšanas ievārījums kļūtu biezs. Nākamgad pamēģināšu ar pieneņu ievārījumu. Pēc mēģinājumiem pārstāju to gatavot tieši tāpēc, ka nesanāk bieza konsistence, ja vien negatavo ļoti ilgi. Un tā garša ir medaina vai ar ziedu notīm, ļoti interesanta.
Vienīgais trūkums šai receptei ir cukura daudzums. Bet, ja jūs neaizraujaties, bet tikai mazliet pie tējas tases, lai palutinātu sevi ar saviem mīļajiem, tad jau visu ko var.
Padalieties komentāros, kā jūs gatavojiet ievārījumus?