Dīvainais, baltais pulveris ir gandrīz katrā virtuvē. Priekš kam vajadzīga soda un cik tā ir droša?
Kā gatavo sodu?
Mūsdienās, 21. gadsimtā, pārtikas sodu ražo pēc metodes, kuru izdomāja vēl 1861 gadā Beļģu zinātnieks – ķīmiķis Ernests Solve. Solves metode izrādījās vismazāk bīstama videi un efektīvāka nekā visi iepriekšējie ražošanas veidi. Turklāt, tieši Solve 1883 gadā uzbūvēja pirmo sodas rūpnīcu Krievijā Bērzu salā Permas guberņā, kurš strādā vēl šodien. Tiesa tagad tur ražo kalcinēto sodu un kaļķu pienu, kuri neskatoties uz nosaukumiem, pārtikā neder, bet nepieciešami ķīmiskajā ražošanā. Lai iegūtu nātrija bikarbonātu ir vajadzīgs kaļķakmens, kura atradnes atrodas netālu no ražotnes, Sterlitamakas pilsētā. Kaļķakmeni apdedzina krāsnīs, iegūst kaļķi un pievieno tam sāls šķīdumu, bet iegūto masu iztvaicē izmantojot amonjaku. Tā rodas tehniskais nātrija bikarbonāts, bet tā vēl nav pārtikas soda – to vēl jāattīra. Lai to izdarītu, sodu šķīdina ūdenī šķīdumos, pēc tam dekarbonizatorā tvaika ietekmē bikarbonāts sadalās: attīrītais bikarbonāts nogulsnējas, bet kaitīgās vielas tiek atdalītas. Tālāk produkts tiek filtrēts, žāvēts, smalcināts un fasēts pakās.
Vai var sodu ēst, ja tā ir pārtikas soda?
Nātrija bikarbonāts ir reģistrēts kā pārtikas piedeva E500ii un atbilst prasībām. Kulinārijā soda tiek lietota kā cepamais pulveris priekš mīklām, pie kam vienmēr ir svarīgi ievērot maisīšanas kārtību – sodu vajag pievienot miltiem, pēc tam pievienot skābās sastāvdaļas, kā piemēram etiķi, citronu sulu vai kefīru, bet pēc tam pievieno šķidrās mīklas sastāvdaļas (ūdens, piens, olas ) . Soda, reaģējot ar skābi, izdala oglekļa dioksīdu, kas arī piedot cepumam gaisīgumu. Iepriekš, karotē, sodu dzēst nevajag. Tā visas gāzes izdalās jau iepriekš.
Kā jau saprotiet, dotajā gadījumā iet runa par minimāliem sodas daudzumiem. Eksistē viedokļi, ka ar sodas palīdzību var ārstēt daudz un dažādas saslimšanas, tajā skaitā arī onkoloģiskas. Ārsti kategoriski neiesaka nodarboties ar šādu pašārstēšanos, pat grēmu gadījumā. Sārmainais šķīdums patiešām var uz neilgu laiku neitralizēt paaugstinātu skābes daudzumu, bet pie reakcijas kuņģī notiek ”skābes atsitiens” – rodas oglekļa dioksīds, Kas traumē kuņģi un stimulē vēl lielāku skābes ražošanu. Pārtikas sodas šķīdumu lieto tikai ārīgi, piemēram, skalot degunu iesnu gadījumā, skalot kaklu faringīta gadījumā. Apdegumu un kukaiņu koduma vietām var uzklāt sodas putriņu.
Kāpēc vēl vajadzīga soda?
Vai tiešām viss šis sarežģītais process sodas ražošanā bija izdomāts tikai lai bulciņas būtu gaisīgas? Šis produkts var būt ļoti noderīgs ikdienas dzīvē un ir pilnīgi drošs, nav toksisks, ugunsdrošs un nav sprādzienbīstams.
Soda – universāls mazgāšanas un tīrīšanas līdzeklis: traukiem, flīzēm, vannām. tā nekaitē rokām un viegli nomazgājas ar ūdeni. Ar sodas palīdzību var attīrīt tējkannu no katlakmens. ( 2 ēd. kar. sodas + 500ml vāroša ūdens, 5 stundas ). Var iztīrīt notektrubas (5 ēd. kar. sodas + 100ml etiķis, 1 stunda) .
Vēl viena sodas īpašība – tā ne tikai tīra, bet atbrīvo no nepatīkamām smakām, tāpēc to uzber uz paklāja vai mīkstām mēbelēm, atstāj uz 10-15 minūtēm, bet pēc tam izsūc ar putekļu sūcēju.
Soda ir viegls abrazīvs līdzeklis, kas dezinficē un attīra bērnu rotaļlietas, tajā pašā laikā ir nekaitīgs ādai un mazuļiem. Lai efektīvi izmazgātu pleķus un atbrīvotos no nepatīkamām smakām, pie drēbju mazgāšanas izmanto sodu: atšķirībā no dažādiem mazgāšanas pulveriem, soda ir hipoalerģiska.
