Atklāsim, ko labāk stādīt blakus ķiršu kokam, dosim padomus par labāko kaimiņu izvēli, kā arī atklāsim, ko tuvumā ķirsim labāk nestādīt.
Audzēt skaistu dārzu ar bagātīgu un pārdomātu ražu nav nemaz tik vienkārši. Tas prasa daudz pūķu, laika un, jā, arī naudu. Turklāt var gadīties, ka ieguldītie līdzekļi beigu beigās nenes paredzētos augļus un viena no visizplatītākajām kļūdām ir tāda, ka dārznieki bieži vien nezina augu savietojamības ietiekumus.
Kas jāņem vērā dārzā izlēloties kaimiņus
Kā jau iepriekš minējām – augiem ir jāveido shēma, lai tie augtu ražīgi. Bieži vien ar mēslojumu un pietiekamu apgaismojumu nav gana. Ja kokiem tuvumā atrodas kaimiņi, kas tos ietekmē nelabvēlīgi, tad tie nenesīs bagātīgu ražu.
Kam būtu jāietekmē izvēle:
- To pašu slimību un kaitēkļu klātbūtne. Ir jārēķinās, ka kaimiņu augi kokus inficēs un šo ciklu ir diezgan grūti apturēt.
- Tuvumā esošo augu saknes atrodas vienā dziļumā. Tas kociņiem liek savstarpēji cīnīties par uzturvielu un mitruma iegūšanu. Viens no kokiem neizbēgami nonāk sliktākos apstākļos.
- Alelopātija. Lielākā daļa augu izdala īpašas vielas, kas var nomācoši iedarboties uz citiem augu organismiem. To attīstība palēninās, augļi samazinās.
- Atšķirības koku augstumos. Garie kaimiņi var aizēnot mazāka izmēra kokus, savukārt, ja mazākie nav ēnas mīļi, tad tas kavēs augšanu, attīstīs slimības un, iespējams, pat iznīkšanu.
- Augsnes “sagurums”. Ja kaimiņu kokiem pret zemi ir tieši tādas pašas prasības, tad augsne ātrāk noplicināsies.
Lasi arī: Laputis baidās kā no uguns: PSRS laiku populārākas metodes kā atbrīvoties no kaitēkļiem
Visi šie faktori ir jāņem vērā, kad veidojat stādīšanas plānu. Turklāt tie jāņem vērā ne tikai tad, kad dārzu veidojat no nulles, bet arī tad, kad tas jau ilgus gadus atrodas jūsu rūpju zonā. Izvēloties kokus, ņemiet vērā tam nepieciešamās augsnes īpatnības, apgaismojuma nepieciešamību un savietojamību ar iespējamamiem kaimiņiem.
Optimālākais ir – monokultūra jeb vienas sugas pārstāvji. Piemēram, dārzs, kas veidots tikai no aprikozēm vai bumbieriem. Tad koki labi saprotas un nav problēmu ar nesaderību. Bet, protams, tas ne vienmēr ir iespējams. Parasti dārznieki vienā un tajā pašā teritorijā savieto vairākas kultūras. Tad vislabāk ir sadalīt augus grupās, katrā no tām būs paraugi ar līdzīgiem augšanas apstākļiem un starpnozaru antagonisma neesamību.
Kā izvairīties no izdzīvošanas konkurences
Tas ir vēl viens ļoti svarīgs punkts, kas vienmēr tiek ņemts vērā, plānojot dārzu. Pat vienas sugas pārstāvji sacenšas par pietiekamu daudzumu gaismas, vietas, barības vielām vai ūdens, ja stādījumi ir pārāk biezi. Tāpēc gan audzējot dažādas sugas, gan stādot monokultūras, jāievēro stādīšanas normas. Var šķist, ka tās ir ļoti pārvērtētas. Bet jāpatur prātā, ka katru gadu koks augs, augs tā vainags un saknes.
Vidējie stādīšanas intervāli:
- Starp antagonistu augiem – vismaz 6-7 m.
- Starp saderīgām kultūrām – vismaz 3 m.
- Starp kolonnu tipa kokiem – 2,5 m.
Ja dārza teritoriju ierobežo meži vai savvaļas krūmi, stādīšana jāplāno tā, lai kultivētie koki būtu pietiekamā attālumā no tiem. Tātad attālumam no ozola, oša vai bērza jābūt vismaz 7-10 m. Pretējā gadījumā savvaļas augu aizaugušās saknes no augļiem paņems ūdeni un uzturvielas.
Kas jāzina par ķiršiem
Pirms runājam par ķiršu tuvumu citiem kokiem, jānoskaidro, kādi apstākļi nepieciešami to ražīgai augšanai. Tas lielā mērā nosaka, kura kultūra ķiršu kokam būs ienaidniece, bet kura draugs. Visas ķiršu šķirnes ir iedalītas divos veidos: krūmājos un kokos. Tie atšķiras pēc ogu lieluma, garšas, kā arī paredzamā dzīves ilguma. Augšanas apstākļi tiem ir daudzmaz vienādi.
Tie salīdzinšo labi panes salu, kā arū sausumu. Tiem nav nepieciešama bieža laistīšana. Pavasarī un ziemā tie var nedaudz apsalt, tomēr ar siltumu tie visbiežāk atgūstas. Ķirši iztur ēnu, tomēr visvairāk tie mīl sauli. Tie vislabāk aug atklātos un saulainos apgabalos un jo īpaši tas attiecas uz dienvidu ķiršu šķirnēm. Gaismas trūkums var izraisīt slimības un pat iznīkšanu.
Vislabāk kokus stādīt nogāzēs, kas vērstas uz rietumiem, dienvidiem vai dienvidrietumiem. Tiem nav nepieciešams pārmērīgs mitrums. Augsnei jābūt auglīgai, vieglai, neskābinātai. Ķiršu koki ir jāaizsargā no stipra vēja. Tas veicina sasalšanu aukstajā sezonā un pārāk izkaisa ziedputekšņus ziedēšanas periodā. Tas viss negatīvi ietekmē ražu.
Ķiršu sakņu sistēma ir labi attīstīta, tie dod daudz mazu zaru. Kad tie ir bojāti, sākas aktīva jauno dzinumu augšana. Zem kokiem var stādīt garšaugus vai zemus ziedus.
Ķiršu labākie kaimiņi
1.Čerešņa
Ķiršis labi apputeksnē šo ķiršu hibrīdu un šāda balkus stādīšana palielina abu ražu. Stādot ir svarīgi ievērot pareizo attālumu starp abiem – tas nevar būt mazāks par 5,5 – 8 metriem. Turklāt jāizvēlas pareizās šķirnes. Pie maziem ķiršu kokiem nevajag stādīt pārāk augstus.
2.Plūmes
Jautājums par to vai ķiršiem blakus stādīt plūmi, uztrauc daudzus dārzniekus. Atbilde vienmēr ir – jā. Abas kultūras ir kauliņiem, tāpēc tiem ir aptuveni vienādas augšanas prasības. Pēc izmēra tie ir līdzīgi un neaizsedz kaimiņus ar gaismu. Tiesa, ar nosacījumu, ka tie aug normālā attālumā – tiem jābūt vismaz 5 metriem. Nobriedušiem kokiem zari nedrīkst saskarties. Plūme un ķirsis viens otru pasargā no dažām slimībām.
3. Vīnogas
Vīnogulāji ir nepretenciozi un neprasīgi pret kaimiņiem. Tie labi iesakņojas pie ķiršu koka. Vīnogulājs jāstāda vismaz metra attālumā ko ķiršu koka. Ložņājošais vīnogulājs centīsies “rāpties” uz koka stumbra un zariem, bet to nevajag atļaut, jo tas kaitēs ķirsim.
4. Plūškoks
Plūškoki izaug līdz maksimums 6 metriem. Krūmu šķirnes ir daudz īsākas. Tie neoēno ķiršus un nekonkurē par barības vielām. Plūškokam ir savāda smarža, kas atbaida kaitēkļus, īpaši laputis. Tāpēc šis kociņš ir pat vēlams ķiršu tuvumā.
5. Sausserdis
Šis koks dod priekšroku daļējai ēnai un to kociņš iegūst ķirša tuvumā. Tie netraucē viens otra attīstībai ar vienu nosacījumu – ja ķirsis neražo daudzas atvases. Optimālais attālums starp kokiem ir pusotrs līdz divi metri.
Ko nedrīkst stādīt blakus ķirsim
Līdzās ķirsim nav ieteicams stādīt kokus ar sēklu augļiem, piemēram, ābeles. Normālai līdzāspastāvēšanai attālums starp kokiem nedrīkst būt mazāks par desmit metriem. Tāpat ir arī ar bumbieri. Tāpat ir ar aprikožu koku – tie satur īpašu toksīnu, kas ķirsim nepatīk. Tāpat nestādiet tuvumā ķirsim sarkano pīlādzi.
Dažu krūmu stādīšana arī ir ļoti nevēlama. Ērkšķogām, avenēm (tās cieš no tām pašām slimībām kā ķirši un var tās pārnēsāt) un jāņogām ir spēcīgi sazarota sakņu sistēma. Tie ņems ūdeni un ēdienu no ķiršu koka. Smiltsērkšķi dara to pašu.
Tāpat nevajag ķirša tuvumā stādīt nakteņu dzimtas augus. Paprika, kartupeļi un tomāti ir ļoti nevēlami kaimiņi, jo var inficēt koku ar bīstamām slimībām.