Bieži vien slaidums sievietēm kļūst par fanātisku lolojumu. Daudzas no mums cenšas zaudēt svaru izmantojot dažādas diētas, kā arī uztura un svara zaudēšanas tehnikas un sistēmas. Vai piekrītat, ka teju katra sieviete varētu uzrakstīt grāmatu par tievēšanu? No vienas puses mēs, sievietes, par šo tēmu zinām tik daudz, bet, no otras puses, šī tēma joprojām ir ārkārtīgi liela problēma. Visbiežāk tās sievietes, kuras par svara zaudēšanu zina visvairāk, ir bijušas apaļīgas. Piemēram, kopš bērnības Anna bija apaļīga, tāpēc bieži vien viņu skolā izsmēja. Kad Anna palika 15 gadus veca, viņa nolēma sākt drastisku diētu. Kad svars kaut mazliet nokritās, sākās nākamā krīze: kā lai to saglabā?
Šoreiz neapspriedīsim svara zuduma metodes, piemēram, uzturu, sportu, ūdens patēriņu… To visu jūs jau esat lasījušas, pārdomājušas un izmēģinājušas. Parunāsim par citām ārkārtīgi būtiskām svara zaudēšanas metodēm, kuras bieži vien atstājam novārtā, un tās ir – psiholoģiskā un enerģētiskā puse. Patiesībā ar šo vajadzētu sākt…
Anna šo visu aptvēra, kad iemīlējās. Gada laikā viņa mīlestības dēļ zaudēja 30 kilogramus!!! Tā tik ļoti Annu pārņēma, ka aizmirsās, kad Anna ir ieturējusi pēdējo maltīti un viņa savas otrās pusītes priekšā burtiski “kusa”. Neviens necenšas apgalvot, ka šis ir ideāls svara zudums, bet šis stāsts ir par emocijām, kuras arī apspriedīsim.
Kāpēc mēs ēdam to, ko ēdam?
Mēs visi zinām, ka patērējam daudz vairāk pārtikas nekā mūsu organismam nepieciešams. Reizēm gadās situācijas, kad visu dienu sēžam uz vietas, darot vienu darbu, bet jūtam nepieciešamību pēc pusdienām, lai arī patiesībā organismam tās nemaz nav vajadzīgas. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit “ieslēdzas” enerģētika. Katram produktam un katram aromātam piemīt sava enerģija. Šo enerģiju ļoti labi raksturo ajūrvēdā. Piemēram, salda garša nomierina, sāls palīdz koncentrēties, rūgta – stimulē. Ja mēs ēdam kādu no šiem produktiem un jūtam vajadzību pēc noteiktas garšas, tas liecina, ka mums trūkst kāda noteikta enerģija.
Kāpēc stresa situācijās sieviete alkst saldumu, bet vīrietis sāļu ēdienu? Jo sieviete neapzināti cenšas nomierināties un atpūsties, bet vīrietis tiecas “savākties” un aktivizēt savu spēku.
Vārot ēdienu, mēs to savienojam ar savu enerģētisko lauku, tas piepilda mūs ar savām vibrācijām, un mūsu garīgais stāvoklis mainās. Piemēram, ja kādu periodu jums ir šķitis, ka nespējat pavadīt dienu bez baklažāniem, tad nākošajā dzīves periodā jums šo dārzeni vienkārši negribas.
Annai dzīvē bija periods, kad viņa nespēja ne dienas iztikt bez citrona miziņas. Šī vēlme sakrita ar noteiktu astroloģisku periodu viņas dzīvē, un Anna aptvēra, ka rūgtā garša kaut kādā līmenī deva izturību un pacietību. Anna nopirka kilogramiem citronu un ēda tā miziņas bez tējas un cukura. Apkārtējie par šo dīvainību smīkņāja.
Mēs ēdam, jo mums trūkst emociju. Centieties atcerēties jebkuru savas dzīves laimīgo dienu. Vai jūs ēdāt daudz tajā dienā? Vai vispār ēdāt? Kad esam pārpildīti ar pozitīvām emocijām, mums gluži vienkārši ēdiens nav prioritāte.
Kāpēc diētas nepalīdz?
Visbiežāk drastiskas diētas darbojas tikai kādu laiku. Ķermenis kādu dienu vēlas akumulēt enerģiju un mēs salūztam. Lūk, ko teica kāda paziņa, kura sešus mēnešus ieturēja diētu: “Kādu nakti pamodos un sapratu, ka es vairs nevaru… neskatoties uz to, ka biju sasniegusi labus rezultātus. Pat šis fakts mani neatturēja. Nakts vidū sāku ēst visu, kas pagadījās pa rokai. Es ēdu un nevarēju apstāties…” Tā nav fiziska vajadzība pēc ēdiena, bet gan enerģētiska. Fiziskais ķermenis badu var paciest ilgu laiku, ne tā kā enerģētiskais. Katru dienu enerģētiskais lauks prasa savu devu, bet, ja šī enerģija netiek dota, tad cilvēks emocionāli izdilst, kļūst nemierīgs un viegli aizkaitināms. Atcerieties, kad pēdējo reizi ieturējāt diētu? Diez vai šajā laikā jutāt apmierinātību un mieru.
Kad dzīvi piepilda daudz emociju, enerģētiskais ķermenis tiek piesātināts un apetīte ir minimāla. Pozitīvām emocijām piemīt īpašs tievēšanas efekts. Anna nolēma veikt eksperimentu un mēnesi no vietas katru dienu ieplānoja kaut ko, kas viņai sagādā patīkamas jūtas un prieku. Piemēram, devās uz SPA procedūrām, apmeklēja kosmetologu, tenisa klubu, baudīja tēju iecienītākajā kafejnīcā. Un pamanīja, ka ir zaudējusi vairākus kilogramus. Anna ēda cik gribēja, bet rūpējās par to, lai brīvais laiks būtu aizpildīts ar emocionālu pacēlumu. Arī jūsu dzīvēs ir “kaifa” zonas, kurās jūs nejūtat izsalkumu pēc ēdiena. Atrodiet un praktizējiet šī zonas! Kad dzīvojam harmonijā ar savu raksturu un ķermeni, mēs neieciklējamies uz ēdienu.
Veiciet eksperimentu!
21 dienu strādājiet ar savām emocijām un katru dienu dariet to, kas iepriecina. Izveidojiet sarakstu ar saviem dzīves “kaifiem” un ļaujiet, lai šis kaifs katru dienu ilgst vismaz pusstundu. Svarīgi, ka dariet tieši to, kas sagādā prieku jums, nevis vīram, mammai vai draudzenei. Mēģiniet izkļūt no dzīves destruktīvajiem aspektiem, un strādājiet ar savu apziņu. Ja ķermenis par kaut ko kliedz, tad ieklausieties tajā! Ja pieņemies svarā, tad tā ir skaidra norāde, ka par maz laika velti savam ķermenim, esi pārtraukusi iepriecināt sevi un baudīt dzīvi. Šajos brīžos pasakies savam ķermenim, un meklē atbilstošu enerģijas stāvokli, lai justos laimīga.
Lūk, kā dēļ pieņemamies svarā:
- Savas dabas apspiešana, lai iepriecinātu vīru, bērnu, ģimeni, draugus.
- Kad darām to, ko ienīstam.
- Kad neapzināmies savu mērķi.
- Kad esam iestrēgušas netaisnībās un apvainojumos.
- Baidāmies no dzīves.
- Kad atliekam savas vēlmes.
- Kad paliekam komforta zonā, tā vietā lai virzītos uz priekšu.
- No enerģētiskās psiholoģijas viedokļa, emocijas, kas noved pie liekā svara ir bailes.
Tāpēc, ja jums šķiet, ka lieko kilogramu iemesls ir kaut kas dziļāks par emocionālo neapmierinātību ar dzīvi, tad meklējiet un izprotiet savas bailes, un mēģiniet rast drosmi dzīvot tā, ka jūs jūtaties labi, bet nevis tā, kā vajadzētu.