Ne velti tautā runā, ka aprīlis sākas ar sniegu, bet beidzas ar dārza stādīšanu. Un tas ir tikai kārtējais pierādījums tam, cik patiesībā ātri skrien laiks.
Sēšanas kalendārs aprīlim
15. – 17. aprīlis. Biešu sēšanas laiks. Kastītē liek zemi un ik pēc pieciem centimetriem liek samitrinātas biešu sēklas, viegli aplaista un pārklāj ar sausu augsni. Kastīti pārklāj ar pārtikas plēvi un liek vai nu uz palodzes, vai siltumnīcā.
20. – 21. aprīlis. Labas dienas ķirbju kultūras stādīānai (gurķi, cukini, ķirbji). Ja ir silts, tad siltumnīcā var iestādīt arī kreses, spinātus, ķīnas kāpostu un aukstumizturīgus viengadīgus augus.
23. – 25. aprīlis. Joprojām var stādīt ķirbjus, cukini, maza izmēra tomātus un papriku.
28. – 30. aprīlim. Aukstumizturīgi viengadīgi stādi, kurus var stādīt jau atklātā zemē. Šajās dienās var pārstādīt jebkuru augķu koku, ogu krūmu, vai daudzgadīgo augu stādus.
Aprīļa beigās atklātā zemē tiek sēti pētersīļi, rāceņi, burkāni, salāti, redīsi, dilles, sīpoli.
Dārza darbi
Darbi rit pilnā sparā. Ja augsne rudenī netika kaļķota, bet augsnes skābums ir paauggstināts, tad šo pasākumu var veikt agrā pavasarī (vismaz 2 nedēļas pirms stādīšanas).
Aprīlī pat sausākā piepilsētas teritorija cieš no mitruma. Sīpoli un daudzgadīgie augi cieš no mitruma, tas veicina koku un krūmu sakņu sistēmas puvi. Situācija saasinās, ja tur pat ir māla augsne. Pastāvīga ūdens stagnācija un slikta gaisa apmaiņa veicina daudzu sēnīšu attīstību. Viens no risinājumiem ir meliorācijas grāvju izrakšana.
Mitruma daudzumu augsnē labi samazina periodiska ūdens sūknēšana no dīķa vai drenāžas akas, kas pieejama uz vietas, ar sūkni (ar parastu apūdeņošanas vai drenāžas ierīci) ar strūklas izvadi drenāžas grāvī. Bet nepārspīlējiet, bieži vien šis pasākums patiešām ir nepieciešams tikai ļoti purvainām zemēm, kā arī teritorijām ar paaugstinātu gruntsūdens līmeni.
Zemes rakšana un meliorācija nav jāveic tūlīt pēc sniega kušanas. Mitra augsne pielips pie lāpstas vai kultivatora diskiem, turklāt kultivētā augsne var izžūt, gaidot pareizo temperatūru sēšanai un kultūraugu stādīšanai.
Lasi arī: Sentēvu metodes bagātīgai tomātu ražai: 5 pārbaudīti triki
Kā pārbaudīt augsnes gatavību rakšanai un stādīšanai? Augsne ir nogatavojusies, ja sauja zemes no 8 cm dziļuma, iespiesta plaukstā un nomesta zemē, nesadalās gabalos.
Dažu ziemciešu sakņu sistēmām pēc ziemas ir paradums turēties ārā no zemes un kļūt kailām. Tas slikti ietekmē auga attīstību un var to pat iznīcināt. Bieži cieš heuchera krūmi, augstās primrozes, ragainās vijolītes un pinnatiskās neļķes. Pārbaudiet tās un, ja nepieciešams, apkaisiet ar augsni.
Agrīna lapu nogriešana, ravēšana un mulčēšana ir laba zemeņu plantācijām.
Sākoties siltam laikam un pēc tam, kad augsne ir pilnībā atkususi, barojiet augus. Ir labi apvienot komposta augsnes pievienošanu sakņu sistēmai ar mēslošanu ar minerālmēsliem.
Dārzeņi un zaļumi
Skābeņu, sīpolu un citu daudzgadīgo dārzeņu kultūru notīra no netīrumiem un mēslo. Šajā laikā skābekļa mēslojumu liek minimāli (apmēram tējkaroti uz kvadrātmetru); fosfora mēslojumu vispār nelieto. Ja pēc mēslošanas liek virsū plēvi, tad pie ražas tiksiet kādu nedēļu ātrāk.
Ziemas ķiploki. Stādījumus mēslo ar atšķaidītu vircu, kurai pievieno kālija sāli un superfosfātu. Mēslošana tiek veikta ejās. Tiklīdz augsne atļauj, tiek iestādīti vasaras ķiploki.
Pastinaki, burkāni, pētersīļi. Tie ir vieni no pirmajiem, kas stādīti – kad vidējā dienas temperatūra sasniedz + 5 ° C.
Zaļās kultūras. Agri stāda arī spinātus, salātu sinepes un ķīnas kāpostus. Tie labi panes vieglu salu, ātri aug un ir ārkārtīgi noderīgi. Pārziemoto maurloku, gurķu un seleriju krūmu laistīšana ar siltu ūdeni (30–35° C) saīsinās laiku, kas nepieciešams jauno apstādījumu izciršanai.
Kartupeļi. Šajā laikā tiek sagatavoti kartupeļi stādīšanai, bet līdz pašam procesam vēl tāls laiks. Dīgstošos bumbuļus liek kastēs un liek gaišā, bet ne pārāk siltā telpā. Dzīvoklī nelielu daudzumu bumbuļu var likt 3 litra burkās un likt uz palodzēm.