Turcijā 2006.gadā pirmo reizi pasaulē tika uzsākta tiesvedība pret Coca Cola sakarā ar dzēriena sastāvu. Uz etiķetes parasti tiek rakstīts, ka sastāvā ietilpst cukurs, fosforskābe, kofeīns, karamele, ogļskābe un kaut kāds ‘’ekstrakts’’. Šis ekstrakts tad arī izraisīja aizdomas. CocaColai nācās atklāt noslēpumu, no kā patiesībā tiek gatavota kola.
Tas izrādījās šķidrums, ko iegūst no kukaiņa Cochineal (košenils). Tas ir kukainis, kurš dzīvo Kanāriju salās un Meksikā. Tas ar savu snīpi piesūcas augam, sūc tā sulu un nekad nekust no vietas. Šim kukainim košenilam tiek sagatavoti speciāli lauki. Un tad šos kukaiņus ievāc vietējo ciemu iedzīvotāji. No šo kukaiņu mātītēm un viņu izdētajām olām iegūst pigmentu karmīnu, kas tad arī piešķir kolai tās brūno krāsu. Kaltēti košenili izskatās kā rozīnes, taču patiesībā tie ir kukaiņi.
Tagad jūs zināt, ko nozīmē vārds ‘’Koka’’ šī dzēriena nosaukumā. Bet tagad mēs jums pastāstīsim, kas slēpjas zem šī vārda. Lūk, kāda Coca Colas darbinieka stāsts, kurš tur bija nostrādājis 23 gadus.
Viena no kolas izejvielām ir iesala saknes, ar kurām barojas dažādi zīdītājdzīvnieki, tajā skaitā peles. Lielās kompānijas ievāc šīs saknes tonnām ar ekskavatoru palīdzību. Pie tādu sakņu apjomu ievākšanas nav iespējams izlasīt no tām laukā šos grauzējus, tāpēc iesala saknes tiek sapresētas kopā ar visu, kas atrodas starp saknēm. Un tikai pēc tam spalvu, ķepu utt. atliekas tiek izlasītas no šīs masas!
Tas, ka kokakolas krāsa ir brūna, tas palīdz nomaskēt tajā esošās asinis un grauzēju kuņģa šķidrumu. Protams, ka kompānijas-giganti, kas kolu ražo, cenšas neitralizēt kaitīgās vielas ar dažādu ķimikāliju palīdzību.
Šis darbinieks, kurš mums to pastāstīja, pats ne reizi 23 gadu laikā nav izdzēris nevienu kokakolas glāzi.
Tālāk spriediet paši.
Vašingtonas zinātnieki izpētīja vienu no kolas sastāvdaļām. Izrādījās, ka karamele patiesībā nemaz nav izkausēts cukurs, bet ķīmisks cukura, amonjaka un sulfītu savienojums, kas iegūts augsta spiediena un temperatūras iedarbībā. Tas var izraisīt plaušu, aknu, vairogdziedzera vēzi, leikēmiju. Tāpat noskaidrojās, ka gāzētajā dzēriena ietilpst arī spirts: tas ir pamats tai pašai noslēpumainajai sastāvdaļai ‘’7 iks’’. Alkoholam tiek pievienotas pāris piles ēteriskās eļļas, koriandrs un kanēlis. Bet kukaiņa košenila šķidrums karmīns pat nav izgājis sertifikāciju, tāpēc atsevišķās valstīs kolu neražo vispār.
Kā organisms reaģē uz kolu
Pēc 10 minūtēm:
10 tējkarotes cukura ‘’iebliež’’ pa jūsu sistēmām (tā ir rekomendējamā diennakts deva). Tas jums neizsauc vemšanu, jo fosforskābe nomāc cukura iedarbību.
Pēc 20 minūtēm:
Notiek insulīna lēciens asinīs. Aknas visu cukuru pārvērš taukos.
Pēc 40 minūtēm:
Kofeīns ir sagremojies. Jūsu acu zīlītes kļūst lielas.
Asinsspiediens paaugstinās, jo aknas izdala vairāk cukura asinīs.
Bloķējas adenozīna receptori, līdz ar to novēršot miegainību.
Pēc 45 minūtēm:
Jūsu ķermenis sāk palielināt hormona dofamīna izstrādi, kas stimulē smadzeņu labsajūtas centru.
Tāds pats darbības princips ir arī heroīnam.
Pēc stundas:
Fosforskābe jūsu zarnu traktā sasaista kalciju, magniju un cinku, paātrinot metabolismu.
Vairāk kā pēc stundas:
Sākas urīndzenoša iedarbība.
Tiek izvadīts kalcijs, magnijs, cinks, kuri atrodas mūsu kaulos tāpat, kā nātrijs, elektrolīti un ūdens.
Vairāk kā pēc pusotras stundas:
Jūs kļūstiet viegli aizkaitināms un miegains. Viss ūdens, ko satur kokakola, ir ticis izvadīts ar urīnu.
Aktīvā kokakolas sastāvdaļa – ortofosforskābe. Tās pH līmenis ir 2,8. Kokakolas koncentrāta pārvadāšanai kravas mašīnā ir jābūt speciālām tilpnēm, kas paredzētas paaugstinātas korozijas materiāliem.
Precīzs plaši reklamētās Coca-cola light bez kofeīna sastāvs: Aqua carbonated, E150d , E952 , E950 , E951 , E338 , Е330 , Аromas , Е211.
1.Aqua carbonated – gāzēts ūdens.
Ogļskābās gāzes klātbūtne ūdenī kairina kuņģa sekrēciju, paaugstinot kuņģa sulas skābumu, un provocē meteorismu – pastiprinātu gāzu izdalīšanos. Turklāt, tiek izmantots nevis dabīgais, bet ūdensvada ūdens, kas izlaists caur speciāliem filtriem.
2. E952 (Cyclamic Acid and Na, К, Са salts) Nātrija ciklamāts un tajā esošie nātrija, kālija un kalcija sāļi
Cukura aizvietotājs. Ciklamāts ir sintētiska ķimikālija, kas ir 200 reižu saldāka par cukuru un tiek izmantota kā mākslīgais saldinātājs. Tas tika aizliegts lietošanai pārtikas produktos cilvēku uzturam, jo tas ir kancerogēns, kas var izraisīt saslimšanu ar vēzi. 1969.gadā tas tika aizliegts ASV, jo tika pierādīts, ka saharīns un aspartāms žurkām izraisa urīnpūšļa vēzi. Tajā pašā gadā tas tika aizliegts arī Kanādā. 1975.gadā to aizliedza Japānā, Korejā un Singapūrā. Tas tika aizliegts arī dzērienu ražošanā Indonēzijā. Taču 1979.gadā Vispasaules Veselības Organizācija reabilitēja ciklamātus, atzīstot tos par nekaitīgiem.
*Nekaitīgā deva: 0,8 g diennaktī
3. E150d (Caramel IV – Ammonia-sulphite process) – krāsviela
Tas ir dedzināts cukurs, kuru iegūst, pārstrādājot cukuru pie noteiktām temperatūrām, ar ķīmisku reaģentu pievienošanu vai bez tiem. Šajā gadījumā tiek pievienots amonija sulfāts.
4. E950 (Acesulfame Potassium) – kālija acesulfāms
200 reižu saldāks par saharozi. Satur dimetilēteri, kurš pasliktina sirds-asinsvadu sistēmas darbību, uzbudina nervu sistēmu un ar laiku var izraisīt pierašanu. Acesulfāms slikti sadalās. Produktus ar šo saldinātāju nav ieteicams lietot bērniem, grūtniecēm un barojošām mātēm.
*Nekaitīgā deva: 1 g diennaktī
5. E951 (Aspartame)
Tas ir cukura aizvietotājs diabētiķiem. Ķīmiski nenoturīgs: pie temperatūras paaugstināšanās tas sadalās metanolā un fenilalanīnā. Metanols (metilspirts) ir ļoti bīstams: 5-10 ml spēj novest pie redzes nerva bojāejas un neatgriezeniska akluma, bet 30 ml var izraisīt nāvi. Siltā gāzētajā dzērienā arī aspartāms transformējas formaldehīdā, bet tas ir ļoti spēcīgs kancerogēns. Dokumentāli pierādīti saindēšanās gadījumi ar aspartāmu: samaņas zudums, galvassāpes, nogurums, reiboņi, slikta dūša, sirdsklauves, svara pieaugums, nervozitāte, trauksmes stāvoklis, atmiņas zudums, miglaina redze, izsitumi, lēkmes, redzes zudums, sāpes locītavās, depresijas, spazmas, dzimumorgānu slimības, dzirdes zudums. Vēl aspartāms var provocēt tādas saslimšanas, kā galvas audzējs, izkaisītā skleroze, epilepsija, Bazedova slimība, hronisks nogurums, Parkinsona un Alcheimera slimības, diabēts, garīgā atpalicība un tuberkuloze.
*Nekaitīgā deva: 3 g diennaktī
6. E338 (Orthophosphoric Acid) – ortofosforskābe
Uguns un sprādzienbīstama. Izraisa acu un ādas kairinājumu. Pielietošana: amonija, nātrija, kalcija, mangāna un alumīnija fosforskābo sāļu ražošanai, kā arī organiskajā sintēzē, aktīvās ogles, kino filmiņu ražošanā, kā arī ugunsizturīgu saistvielu, keramikas, stikla, mēslojuma, sintētisko mazgāšanas līdzekļu ražošanā, medicīnā, metālapstrādē, tekstilrūpniecībā, naftas un sērkociņu ražošanā. Pārtikas ortofosforskābi izmanto gāzēto dzērienu ražošanā un sāļu iegūšanai (pulverīši cepumu gatavošanai). Kavē kalcija un dzelzs uzsūkšanos organismā, kas var novest pie kaulaudu novājināšanās, osteoporozes. Citas blaknes: slāpes, izsitumi uz ādas.
7. Е330 (Citric Acid) – citronskābe
Dabā plaši izplatīta. Citronskābi iegūst no Mahorkas un ogļhidrātu rūgšanas (cukurs, melases sīrups). Pielieto farmaceitiskajā un pārtikas rūpniecībā. Citronskābes sāļus (citrātus) pārtikas rūpniecībā izmanto skābi, konservantu, stabilizatoru, bet medicīnā – asiņu konservēšanai.
8.Aromas – nezināmas izcelsmes aromātiskās piedevas
9.Е211 (Sodium Benzoate) – nātrija benzoāts
Atkrēpojošs līdzeklis, pārtikas produktu konservants. Benzoātskābi, nātrija benzoātu un kālija benzoātu ievada dažos pārtikas produktos kā baktericīdos un pretsēnīšu līdzekļus. Pie šādiem produktiem pieder džemi, augļu sulas, marinādes un augļu jogurti. Tie nav ieteicami lietošanā astmas slimniekiem un cilvēkiem, kam ir paaugstināta jūtība pret aspirīnu.
Kādā no pēdējiem pētījumiem, ko veicis Šefīldas (Anglijā) universitātes molekulārās bioloģijas un biotehnoloģiju profesors Pīters Paipers, atklājās, ka šis savienojums rada ievērojamu kaitējumu cilvēka DNS.
Pēc Paipera sacītā, nātrija benzoāts, kas ir aktīvs konservantu komponents, kas tiek izmantots vairumā gāzēto dzērienu, nevis iznīcina DNS daļiņas, bet gan tās deaktivizē. Tas var novest pie aknu cirozes un deģeneratīvām saslimšanām, piemēram, Parkinsona slimības.