…un kam vien iesaku – visi ir apmierināti ar recepti un brīnās, kāpēc agrāk tā nevārīja. Ievārījums sanāk brīnišķīgs, un tas ir vienkārši – ogas paliek veselas, ar īsti zemeņu garšu un aromātu.
Un ievārījums sanāk biezs – ļoti biezs, bez jebkāda biezinātāja. Un metode ir vienkārša – pat slinkiem piemērota, un nekas cits nav vajadzīgs, tikai zemenes un cukurs. Lai gan – nedaudz iedvesmas un zemeņu noskaņojuma gan noderēs. Vienkārša recepte, ko daudzi zina – bet ne visi: lai noder!
Zemeņu ievārījums: recepte + sastāvdaļas. Un dažas mazās viltības
Viltība Nr. 1. Zemenes nemīl ūdeni. Precīzāk – mīl, tāpēc uzreiz to uzsūc. Un sāk to darīt jau tad, kad sākam tās mazgāt, ielaižot traukā ar ūdeni. Tāpēc zemenes mazgājam ātri, zem tekoša ūdens – lai nepaspēj piesūkties ar mitrumu 🙂 Vai arī – mazās porcijās caurdurī, kārtīgi sakratot.
Viltība Nr. 2. Arī zemeņu ievārījums nemīl ūdeni. Un mēs – bieži vien arī ne pārāk mīlam tādu šķidru ievārījumu, lai gan tas mēdz būt ļoti garšīgs 🙂 Bet bez ūdens – vēl garšīgāks.
Kāpēc ievārījumam vispār jāpievieno ūdens? Ir taču zemeņu sula! Savā sulā vārīts ievārījums sanāk pārsteidzoši gards. Un galvenais – saglabājas zemeņu garša un smarža. Ogas paliek veselas, nezaudē formu. Saglabājas rubīn-sarkana krāsa – ievārījums nekļūst tumšs vai brūns. Tāpēc – vienkārši pārkaisām zemenes ar cukuru, atstājam uz vairākām stundām vai pat uz nakti. Mēs vienmēr to darām vēlu vakarā, bet no rīta sākam vārīt ievārījumu – sulas pa nakti ir izveidojies ļoti, ļoti daudz.
Mēs nepārkaisām visu cukuru – aptuveni pusi vai divas trešdaļas, atkarībā no zemeņu daudzuma. Pārējo pievienojam vārīšanas laikā. Kāpēc tā? Sākumā, kad zemenes sāk vārīties, pārāk bieza sīrupa dēļ tās var piedegt, bet zemenes nemīl maisīšanu – tās zaudē formu.
Vāra proporcijā 1:2 (1 daļa cukura un 2 daļas ogu). Taču ar izteiktāku garšu sanāk arī 1:3 – nedaudz mazāk biezs, bet man garšo vēl labāk. Bet lai ogas saglabātu formu – tā būs nākamā viltība.
Viltība Nr. 3. Trauks. Ar to pat vajadzēja sākt. Ideālais trauks zemeņu ievārījumam – zems un plats katliņš jeb bļoda. Atsaucoties uz mūsu vecmāmiņām (kā šādos gadījumos pieklājas) – tas ir pats pareizākais variants. Un ne jau tāpēc, ka tolaik nebija katlu.
Šī forma ir ideāla: iztvaikošana notiek intensīvi, vārīšanas temperatūra ir zemāka, sildāmā (un iztvaikošanas) virsma – lielāka. Un arī atdziest ātri (kas arī svarīgi) – neizvārās par ilgu, mazāk piedeg, ātrāk sabiezē. Tāpēc mums ir savs īpašais “zemeņu” katliņš – to nevar aizvietot neviens parasts katls! 🙂
Viltība Nr. 5. Svarīga ir pieeja. Un ne jau viena – jo vairāk, jo labāk. Vārīsim vairākos piegājienos.
Uzvārās → izslēdzam → uzvārās → izslēdzam.
Tikai tā var panākt skaistu krāsu, saglabāt ogu formu un tekstūru – tās piesūksies ar sīrupu, neizšķīdīs, saglabās nelielu stingrību, bet kļūs par īstu desertu. Un garša – un smarža: patiesi zemeņu! 🙂 Pēc uzvārīšanas noņemam putiņas, var pavārīt 1–2 minūtes, bet ne ilgāk. Cik piegājienu? Jo vairāk, jo labāk. Trīs ir labi un pareizi.
Bet vienreiz es vārīju ievārījumu trīs dienas – un tas bija labākais ievārījums, ko esmu vārījusi, redzējusi un ēdusi! 🙂 Ogas bija pilnībā piesūkušās ar sīrupu, bet formu saglabājušas – skaistas un veselīgas. Un krāsa – tumši rubīnsarkana, ievārījums tik biezs, ka karote tajā stāvēja. Un nekādi biezinātāji nav vajadzīgs – ne cietes, ne agara, ne kādu citu 🙂
Tas viss notika rudenī, kad kļuva vēsāks – tā bija vēlā zemeņu šķirne. Un tas meža zemeņu aromāts, tā vasaras smarža – kad lēnām iestājās rudens vēsums – tas bija kaut kas īpašs. Mamma atbrauca un saka: “Ak, pie tevis kā vasarā smaržo!” Un arī viņa teica, ka tik garšīgu un skaistu ievārījumu vēl nebija redzējusi – kā tas rudens ievārījums.
Viltība Nr. 6. Zemenes mīl, kad tām ļauj pagaidīt. Un nemīl steigšanos vārīšanā. Tos pašus trīs vārīšanas piegājienus var izdarīt arī divu stundu, pat stundas laikā, bet garša no tā labāka nekļūs – gluži pretēji.
Zemenes nespēs piesūkties ar sīrupu, un sīrups nekļūs biezs. Turklāt ogas nepaspēs atdzist pirms nākamās vārīšanas – tas nozīmē, ka tās pārkarsīs, zaudēs krāsu, garšu un aromātu.
Tātad – jo ilgāks laika intervāls starp piegājieniem, jo labāk. Ja ārā ļoti karsts un pauze gara, var ievietot ievārījumu ledusskapī ar vāku, lai tas “neizžūtu”. Protams, tādas zemenes nevajag ne pasterizēt, ne sterilizēt. Vienkārši parastā kārtībā aizvākojam karstu ievārījumu sterilizētās burkās. Un neveidojam blīvu dvieli virsū – lai ogas nepārkarsētu.
Sastāvdaļas:
Zemenes – 2 kg (aptuveni);
Cukurs – 1 kg;
Tas arī viss. Lai gan – vajadzīgs arī labs zemeņu noskaņojums 🙂
Vienkārša recepte, kurai esmu uzticīga jau daudzus gadus. Protams, katram ir savas receptes, un katrs slavē savu ievārījumu, bet esmu nolēmusi palikt pie šīs – vienkāršās. Un atkal gribu pagatavot ievārījumu rudenī – lai septembrī mājās smaržotu pēc zemenēm.
- Zivs sanāk maiga kā sviests! Kā garšīgi iesālīt sarkano zivi mājās: dalos ar recepti – viegli sālīts lasis, forele
- Kāpēc armēņu šašliks gatavojas ātrāk par citiem. Gaļas marinādes recepte un citas pagatavošanas nianses
- Esmu izmēģinājusi daudzas receptes, bet atgriežos pie šīs. Vislabākie kabaču jeb cukini ikri bez sarežģītas darbošanās
- Zemeņu ievārījumu vāru tikai pēc šīs receptes – citus nemeklēju, jo saglabājas zemeņu garša un smarža. Un arī bez biezinātāja tas ir biezs
- Uzzināju veidu, kā pagatavot “restorāna” gaļu: mājās to gatavoju viegli un vienkārši, sanāk ļoti garšīgi, un gaļa ir ārkārtīgi maiga
